Saaukstēšanās
Saaukstēšanās (latīņu: refrigeratio), arī akūts nazofaringīts,[1] ir akūta augšējo elpceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles, balsenes) saslimšana aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas acīs un vidusausī. Ir reģistrēti vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos,[2] lai gan 30-35% saaukstēšanās gadījumu izraisa rinovīrusi (Rhinovirus, tulkojumā "deguna vīrusi").[3]
| Saaukstēšanās | |
|---|---|
| Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
 Rinovīrusa, kas visbiežāk izraisa saaukstēšanos, molekulārā struktūra | |
| Specialitāte | infekcijas slimība |
| Simptomi | klepus, iesnas, šķaudīšana, kakla sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra |
| Slimošanas ilgums | 1–3 nedēļas |
| Cēloņi | vīrusi |
| ICD-10 | J00 |
| ICD-9 | 460 |
| DiseasesDB | 31088 |
| MedlinePlus | 000678 |
| PME | PME |
Izpausmes
Saaukstēšanās simptomi ir iesnas, klepus, šķaudīšana, kakla sāpes, laušanas sajūta locītavās, svīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra.[4] Saaukstēšanās ir visizplatītākā cilvēku infekcijas slimība. Vidēji pieaugušie saaukstējas 2–3 reizes gadā, bet bērni vēl biežāk, tas ir, 6–12 reizes gadā.[5][6] Saaukstējas visbiežāk ziemā.
Agrāk visas slimības ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, piemēram, gripu, plaušu karsoni, angīnu, neiralģiju, reimatismu sauca par drudzi.[4]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saaukstēšanās.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Populārā medicīnas enciklopēdija. «Saaukstēšanās». neslimo.lv.
- Vikulovs Georgijs Hristovičs. «Saaukstēšanās: akūtas elpceļu slimības».