Sklerodermija ir autoimūnu slimību grupa, kas var izraisīt izmaiņas ādā, asinsvados, muskuļos un iekšējos orgānos.[1] Sklerodermija biežāk skar sievietes nekā vīriešus, un tā visbiežāk rodas vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Sklerodermiju nav iespējams pilnībā izārstēt, ārstēšanas metodes fokusējas uz simptomu atvieglošanu.[1][2]
Nav precīzi zināms, kas izraisa kolagēna pārprodukciju, bet, iespējams, to ietekmē imūnsistēma.[1] Visticamāk, sklerodermiju izraisa dažādu apstākļu kombinācija, tostarp imūnsistēmas traucējumi, ģenētika un vides faktori.[2][3]
Sklerodermija var ietekmēt ne tikai ādu, vairumā gadījumu slimība skar arī citas ķermeņa daļas, piemēram, asinsvadus, iekšējos orgānus un gremošanas traktu,[1] un sklerodermijas pazīmes un simptomi atšķiras atkarībā no tā, kuras ķermeņa daļas ir skartas:[4][5][6]
Sirds un asinsvadu sistēma: Reino sindroms (simptoms ir novērojams aptuveni 30% skarto personu, taču slimības gaitā ar to saskaras 95% skarto personu); čūlas uz pirkstu galiem; ādas un gļotādu telangiektāze; sirdsklauves, neregulāra sirdsdarbība un ģībonis sirds vadītājsistēmas traucējumu, hipertensijas un sirds mazspējas dēļ.
Gremošana: gastroezofageālā refluksa slimība, vēdera uzpūšanās, gremošanas traucējumi, apetītes zudums, caureja, kas mijas ar aizcietējumiem, Šēgrena sindroms un tā komplikācijas, zobu izkrišana un aizsmakums (atviļņa dēļ).
Plaušu: progresējošs elpas trūkums, sāpes krūtīs (plaušu artērijas hipertensijas dēļ) un sauss, pastāvīgs klepus intersticiālas plaušu slimības dēļ.
Skeleta-muskuļu sistēma: locītavu un muskuļu sāpes, locītavu kustību apjoma zudums, karpālā kanāla sindroms un muskuļu vājums.
Uroģenitālās sistēmas: erektilā disfunkcija, dispareūnija, nieru darbības traucējumi vai nieru mazspēja.
Cits: sejas sāpes trīszaru nerva neiralģijas dēļ, roku parestēzija, galvassāpes, insults, nogurums, kalcinoze un svara zudums.
Nav medikamentu, kas varētu izārstēt vai apturēt sklerodermijai raksturīgo kolagēna uzkrāšanos audos, tomēr ir dažādas zāles, kas spēj palīdzēt kontrolēt sklerodermijas izraisītos simptomus un novērst komplikācijas. Atkarībā no pacienta simptomiem, sklerodermiju ārstē ar antibiotikām, asinsvadu paplašinātājiem un audus mīkstinošiem līdzekļiem u.c. medikamentiem. Labus panākumus dod diatermija. Ultraskaņas terapija, masāža; fizioterapija vai ergoterapija var palīdzēt kontrolēt sāpes, kā arī veicināt kustību mobilitāti.[2]