Taiti
Taiti vai Tahiti (taitiešu un franču: Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidos. Pieder pie Biedrības salu arhipelāga. Taiti 1767. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Semjuels Voliss.
| Taiti | |
|---|---|
| Tahiti | |
 Aorai kalns | |
  Taiti | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 17°38′0″S 149°27′0″W / 17.63333°S 149.45000°W 149°27′0″W / 17.63333°S 149.45000°W |
| Arhipelāgs | Biedrības salas |
| Platība | 1045 km² |
| Garums | 61 km |
| Platums | 29 km |
| Augstākais kalns | Orohena 2241 m |
| Administrācija | |
 Franču Polinēzija | |
| Lielākā pilsēta | Papeete |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 178 133[1] (2007) |
| Blīvums | 170/km² |
| Pamatiedzīvotāji | taitieši, franči |
 Taiti Vikikrātuvē | |
Taiti salai ir astoņnieka forma un tās kopējā platība ir 1045 km². Pēc 2007. gada datiem tajā dzīvo 178 133 iedzīvotāji, kas ir vairāk kā 60% no visas Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.[1] Salu apdzīvo taitieši, ķīnieši, franči un citu tautību pārstāvji. Sala sastāv no divām daļām, kas ir Lielā Taiti (Tahiti Iti) un Mazā Taiti (Tahiti Nui). Abas šīs daļas savieno 2 km plats Taravao zemesšaurums.
Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā. Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taiti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)