Latvijas turki
Latvijas turki (turku: Letonya Türkleri) ir Latvijā dzīvojošie turki, viena no skaitliski nelielākajām Latvijas mazākumtautībām.[1] Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā 2010. gada 1. jūlijā starp iedzīvotājiem bija 142 turki (no tiem 13 Latvijas pilsoņi un 4 Latvijas nepilsoņi).[2]
Vēsture
Pirmie 100 turku patstāvīgie iedzīvotāji Latvijā nokļuvuši 1877. gada ziemā, kad tie atvesti uz Cēsīm un Līvānu novadu kā karagūstekņi pēc Krievijas Impērijas uzvaras kaujā pie Pļevnas krievu—turku karā (1877—1878). Šā notikuma sakarā Līvānu novada Turku pagasts ieguvis savu tagadējo nosaukumu. Cēsīs nomitinātie 26 turki miruši nepiemēroto laikapstākļu un dažādu slimību ietekmē, bet pārējie ar laiku atbrīvoti un turpinājuši dzīvot pilsētā. Vietējiem iedzīvotājiem esot iegaršojusies turku ceptā maize, tādēļ Cēsīs, Rīgas ielā 22 turki atvēruši ceptuvi.[3][4]
Turku kapi
Cēsis
Cēsīs esošie turku kapi (turku: Türk Erlerin Mezarlığı) atzīti par vienu no 100 neparastākajiem kultūras mantojumiem Latvijā. 1937. gadā atklāts pēc Turcijas konsula iniciatīvas turku kapu ansamblis. Kapus projektējis Kārlis Dzirkalis.[5] 2004./2005. gadā kapu ansamblis rekonstruēts par Turcijas vēstniecības piešķirtajiem līdzekļiem.[6][3]
Citur Latvijā
Par turku kapiem Latvijā tiek sauktas šādas apbedījuma vietas:
- Dunsku senkapi (Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Dunskos),[7][8]
- Škutānu senkapi (Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Škutānos),[9][10]
- Lejas Romuļu senkapi (Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Lejas Romuļos),[11][12]
- Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Katoļniekos, Dridza ezera Z krastā),[13][14]
- Krieviņu viduslaiku kapsēta (Smiltenes novads, Raunas pagasts, pie Krieviņiem (bij. Krieviņkrogs)),[15][16]
- Klabauču senkapi (Krāslavas novads, Asūnes pagasts, Klabaučos),[17][18]
- Pūricu senkapi II (Cēsu novads, Straupes pagasts, pie Pūricām),[19][20]
- Teņņu viduslaiku kapsēta (Cēsu novads, Raiskuma pagasts, pie Jaunteņņiem).[21][22]