UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ēģiptes ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 33 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ēģipte Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 7. februārī. Abū Mīna ir iekļauts apdraudēto objektu sarakstā, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts.

Sarakstā iekļautie objekti

AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.

Memfisa un tās nekropolePiramīdu laukums no Gīzas līdz DahšūraiGīzas muhāfaza
29°58′34″N 31°7′58″E / 29.97611°N 31.13278°E / 29.97611; 31.13278
1979Kultūrai, iii, viĒģiptes Vecās Karalistes galvaspilsēta un tās kapu pieminekļi, tajā skaitā klinšu kapenes, greznās mastabas, tempļi un piramīdas. Senajos laikos šī vieta tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem[2].86
Senā Tēbas un tās NekropoleLuksoras muhāfaza
25°43′14″N 32°36′37″E / 25.72056°N 32.61028°E / 25.72056; 32.61028
1979Kultūrai, iii, viTēbas, dieva Amona pilsēta, bija Ēģiptes galvaspilsēta Vidējās un Jaunās karalistes periodā. Ar tempļiem pie Karnakas un Luksoras un Faraona ielejas nekropoli, Tēbas ir pārsteidzoša Ēģiptes civilizācijas liecība tās uzplaukuma periodā[3].87
Nūbiešu pieminekļi no Abū Simbelas līdz FīlaiAsuānas muhāfaza
22°20′13″N 31°37′32″E / 22.33694°N 31.62556°E / 22.33694; 31.62556
1979Kultūrai, iii, ivŠī izcilā arheoloģijas pieminekļu zona ietver tādus lieliskus pieminekļus kā Ramzesa II templis Abū Simbelā un Izīdas svētnīcas Fīlā. Šīs vietas pateicoties Starptautiskajai kampaņai no 1960. līdz 1980. gadam tika saglabātas no pieaugošajiem Nīlas ūdeņu plūdiem[4].88
Vēsturiskā KairaKairas muhāfaza
30°2′45″N 31°15′45″E / 30.04583°N 31.26250°E / 30.04583; 31.26250
1979Kultūrai, v, viAtstatus no mūsdienu Kairas pilsētas teritorijas atrodas viena no pasaules vecākajām islāma pilsētām, ar savām slavenajām mošejām, madrasām, turku pirtīm un strūklakām. Tā dibināta 10. gadsimtā un kļuva par jauno islāma pasaules centru un savu "zelta laikmetu" sasniedza 14. gadsimtā.[5]89
Abū MīnaAleksandrijas muhāfaza
30°56′42″N 29°30′35″E / 30.94500°N 29.50972°E / 30.94500; 29.50972
1979KultūraivBaznīcas, bazilijas, sabiedriskās ēkas, ielas, klosteri, dzīvojamās ēkas un darbnīcas šajā agrīnajā kristiešu svētajā pilsētā tika uzceltas uz mocekļa Menas no Aleksandrijas kapa, kurš nomira 296. gadā p.m.ē.[6]90
Svētās Katrīnas teritorijaDienvidsīnāja muhāfaza
28°33′20″N 33°58′34″E / 28.55556°N 33.97611°E / 28.55556; 33.97611
2002Kultūrai, iii, iv, viSvētās Katrīnas Pareizticīgo klosteris atrodas Horebas kalna pakajē, kur pēc Vecā Derības ierakstiem Mozus saņēmis galda likumus. Horebas kalns ir zināms kā musulmaņiem Sīnājs. Šī ir svētā vieta trim pasaules reliģijām: kristietībai, islāmam un jūdaismam. Klosteris šeit dibināts 6. gadsimtā un ir vecākais kristiešu klosteris, kuru joprojām izmanto tam paredzētajai sākotnējai funkcijai. Klostera sienās un ēkās ir redzama gan bizantiešu arhitektūra, gan arī agrīno kristiešu manuskripti un ikonas[7].954
Vādī Al-Hitana (Vāle ieleja)Faijūmas muhāfaza
29°16′15″N 30°02′38″E / 29.27083°N 30.04389°E / 29.27083; 30.04389
2005DabaviiiVādī Al-Hitana, Vāle ielejā, Rietumēģiptes tuksnesī ir liels daudzums fosiliju paliekas, izmirušajam vaļu apakškārtai Archaeoceti. Šīs fosilijas atspoguļo evolūciju: vaļu parādīšanos kā okeāna zīdītājiem no iepriekšējā posma kā sauszemes dzīvniekiem. Šī ir vissvarīgākā vieta pasaulē, kur var atrast pierādījumus šai evolūcijai. Tas spilgti atspoguļo vaļu izskati un dzīvo pārejas periodā[8].1186

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Abū Mīna
Vēsturiskā Kaira
Svētās Katrīnas teritorija
Vādī Al-Hitana (Vāle ieleja)
Vietas Ēģiptē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Sīvas arheoloģiskā teritorijaMatrūhas muhāfaza
29°12′0″N 25°33′0″E / 29.20000°N 25.55000°E / 29.20000; 25.55000
1994Kultūra186
Serabitas Hadīmas templisDienvidsīnāja muhāfaza
29°2′13″N 33°27′32″E / 29.03694°N 33.45889°E / 29.03694; 33.45889
1994Kultūra187
Dienvidsīnāja arheoloģisko vietu zonaDienvidsīnāja muhāfaza1994Kultūra189
Hatoras templis, ko būvēja Ramzess IIDienvidsīnāja muhāfaza1994Kultūra190
Dahšūras arheoloģiskā zonaGīzas muhāfaza1994Kultūra191
Faijūma: Kom Aushim (Karanis), Dimai (Soknopaiounesos), Qasr Qarun (Dionysias), Batn I hrit (Theadelphia), Byahma-Medinet el Fayoum…..Faijūmas muhāfaza1994Kultūra192
Al-Gendi cietoksnisDienvidsīnāja muhāfaza1994Kultūra193
Rūtno klosterisDienvidsīnāja muhāfaza1994Kultūra194
Vādī FeirānaDienvidsīnāja muhāfaza1994Kultūra195
Faraonu salaDienvidsīnāja muhāfaza
29°27′46″N 34°51′32″E / 29.46278°N 34.85889°E / 29.46278; 34.85889
1994Kultūra196
DahabaDienvidsīnāja muhāfaza
28°29′34″N 34°30′18″E / 28.49278°N 34.50500°E / 28.49278; 34.50500
1994Kultūra197
MinjaMinjas muhāfaza
28°7′8″N 30°44′38″E / 28.11889°N 30.74389°E / 28.11889; 30.74389
1994Kultūra198
Nevibaša pilsDienvidsīnāja muhāfaza
28°59′42″N 34°39′3″E / 28.99500°N 34.65083°E / 28.99500; 34.65083
1994Kultūra199
RašmuhamedsDienvidsīnāja muhāfaza
27°43′19″N 34°15′14″E / 27.72194°N 34.25389°E / 27.72194; 34.25389
2002Dabavii, viii, ix, x1636
Gebela Katrāni teritorija, Karūnas ezera dabas rezervātsFaijūmas muhāfaza2003Jaukti1797
Dienvidu un mazās oāzes, Dienvidu tuksnesīBuheirātas, Matrūhas un Vādīelgedīdas muhāfazas
26°43′30″N 30°43′30″E / 26.72500°N 30.72500°E / 26.72500; 30.72500
2003Dabavii, viii, ix, x1808
Putnu migrācijas maršrutiAsuānas, Bahr el Ahmaras un Ziemeļsīnāja muhāfazas2003Dabavii, x1809
Tuksnešu vādīAsuānas un Matrūhas muhāfazas2003Dabavii, viii, ix, x1810
Kalnu grēdaMatrūhas, Vādīelgedīdas un Dienvidsīnāja muhāfazas2003Dabavii, viii, ix, x1811
Lielā tuksneša ainavasBenī Suveifas un Matrūhas muhāfazas2003Dabavii, viii, ix1812
Aleksandrija, senās paliekas un jaunā bibliotēkaAleksandrijas muhāfaza
31°12′0″N 29°55′1″E / 31.20000°N 29.91694°E / 31.20000; 29.91694
2003Kultūrai, ii, vi1822
Abidosa, faraonu svētceļojumu pilsētaSauhāgas muhāfaza
26°10′59″N 31°54′59″E / 26.18306°N 31.91639°E / 26.18306; 31.91639
2003Kultūraiv, vi1823
Faraona tempļi Lejasēģiptē no Ptolemaja un romiešu periodamAsuānas un Kinas muhāfazas
26°7′58″N 32°40′1″E / 26.13278°N 32.66694°E / 26.13278; 32.66694
24°28′58″N 32°57′0″E / 24.48278°N 32.95000°E / 24.48278; 32.95000
2003Kultūraiv1824
Nekropoles no Vidējās Ēģiptes perioda: no Vidējās Karalistes līdz Romiešu periodamMinjas muhāfaza
27°46′1″N 30°43′58″E / 27.76694°N 30.73278°E / 27.76694; 30.73278
27°37′58″N 30°55′1″E / 27.63278°N 30.91694°E / 27.63278; 30.91694
2003Kultūraii, iii, vi1825
Rodhas nilometrs, KairāKairas muhāfaza
30°6′0″N 31°0′0″E / 30.10000°N 31.00000°E / 30.10000; 31.00000
2003Kultūrai, iv1826
Arābu tuksneša un Vādī Natrūnas klosteri2003Kultūraii, v, v1827
Divas citadeles Sīnājā no Saladīna perioda (Algundi un Faraona salām)Dienvidsīnāja muhāfaza2003Kultūraiv, vi1828
Al Nākla cietoksnis, pieturvieta svētceļojumā uz MekuZiemeļsīnāja muhāfaza2003Kultūraiii, iv, vi1829
Faijūmas oāze, hidraulisko būvju atliekas un senā kultūrainavaFaijūmas muhāfaza
29°18′28″N 30°50′38″E / 29.30778°N 30.84389°E / 29.30778; 30.84389
2003Kultūrai, iv, v1830
Rozetas (Rašīdas) vēsturiskais kvartāls un pieminekļiBuheirātas muhāfaza
31°24′0″N 30°25′1″E / 31.40000°N 30.41694°E / 31.40000; 30.41694
2003Kultūraii, iv, v1831
DābabījaKinas muhāfaza
25°30′18″N 32°31′40″E / 25.50500°N 32.52778°E / 25.50500; 32.52778
2003Kultūraviii5389
Helvāna observatorijaGīzas muhāfaza
29°51′32″N 30°15′7″E / 29.85889°N 30.25194°E / 29.85889; 30.25194
2008Jauktiii, vi, vii5574
Hārgas oāze un Mazā Dienvidu oāze2015Jauktii, ii, iii, iv, v, vii, viii, ix, x6067

Atsauces