UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē
Wikimedia projekta saraksts
Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ēģiptes ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 33 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ēģipte Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 7. februārī. Abū Mīna ir iekļauts apdraudēto objektu sarakstā, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts.
Sarakstā iekļautie objekti
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
| Memfisa un tās nekropole — Piramīdu laukums no Gīzas līdz Dahšūrai | Gīzas muhāfaza 29°58′34″N 31°7′58″E / 29.97611°N 31.13278°E | 1979 | Kultūra | i, iii, vi | Ēģiptes Vecās Karalistes galvaspilsēta un tās kapu pieminekļi, tajā skaitā klinšu kapenes, greznās mastabas, tempļi un piramīdas. Senajos laikos šī vieta tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem[2]. | 86 |
Senā Tēbas un tās Nekropole | Luksoras muhāfaza 25°43′14″N 32°36′37″E / 25.72056°N 32.61028°E | 1979 | Kultūra | i, iii, vi | Tēbas, dieva Amona pilsēta, bija Ēģiptes galvaspilsēta Vidējās un Jaunās karalistes periodā. Ar tempļiem pie Karnakas un Luksoras un Faraona ielejas nekropoli, Tēbas ir pārsteidzoša Ēģiptes civilizācijas liecība tās uzplaukuma periodā[3]. | 87 | |
Nūbiešu pieminekļi no Abū Simbelas līdz Fīlai | Asuānas muhāfaza 22°20′13″N 31°37′32″E / 22.33694°N 31.62556°E | 1979 | Kultūra | i, iii, iv | Šī izcilā arheoloģijas pieminekļu zona ietver tādus lieliskus pieminekļus kā Ramzesa II templis Abū Simbelā un Izīdas svētnīcas Fīlā. Šīs vietas pateicoties Starptautiskajai kampaņai no 1960. līdz 1980. gadam tika saglabātas no pieaugošajiem Nīlas ūdeņu plūdiem[4]. | 88 | |
Vēsturiskā Kaira | Kairas muhāfaza 30°2′45″N 31°15′45″E / 30.04583°N 31.26250°E | 1979 | Kultūra | i, v, vi | Atstatus no mūsdienu Kairas pilsētas teritorijas atrodas viena no pasaules vecākajām islāma pilsētām, ar savām slavenajām mošejām, madrasām, turku pirtīm un strūklakām. Tā dibināta 10. gadsimtā un kļuva par jauno islāma pasaules centru un savu "zelta laikmetu" sasniedza 14. gadsimtā.[5] | 89 | |
Abū Mīna | Aleksandrijas muhāfaza 30°56′42″N 29°30′35″E / 30.94500°N 29.50972°E | 1979 | Kultūra | iv | Baznīcas, bazilijas, sabiedriskās ēkas, ielas, klosteri, dzīvojamās ēkas un darbnīcas šajā agrīnajā kristiešu svētajā pilsētā tika uzceltas uz mocekļa Menas no Aleksandrijas kapa, kurš nomira 296. gadā p.m.ē.[6] | 90 | |
Svētās Katrīnas teritorija | Dienvidsīnāja muhāfaza 28°33′20″N 33°58′34″E / 28.55556°N 33.97611°E | 2002 | Kultūra | i, iii, iv, vi | Svētās Katrīnas Pareizticīgo klosteris atrodas Horebas kalna pakajē, kur pēc Vecā Derības ierakstiem Mozus saņēmis galda likumus. Horebas kalns ir zināms kā musulmaņiem Sīnājs. Šī ir svētā vieta trim pasaules reliģijām: kristietībai, islāmam un jūdaismam. Klosteris šeit dibināts 6. gadsimtā un ir vecākais kristiešu klosteris, kuru joprojām izmanto tam paredzētajai sākotnējai funkcijai. Klostera sienās un ēkās ir redzama gan bizantiešu arhitektūra, gan arī agrīno kristiešu manuskripti un ikonas[7]. | 954 | |
Vādī Al-Hitana (Vāle ieleja) | Faijūmas muhāfaza 29°16′15″N 30°02′38″E / 29.27083°N 30.04389°E | 2005 | Daba | viii | Vādī Al-Hitana, Vāle ielejā, Rietumēģiptes tuksnesī ir liels daudzums fosiliju paliekas, izmirušajam vaļu apakškārtai Archaeoceti. Šīs fosilijas atspoguļo evolūciju: vaļu parādīšanos kā okeāna zīdītājiem no iepriekšējā posma kā sauszemes dzīvniekiem. Šī ir vissvarīgākā vieta pasaulē, kur var atrast pierādījumus šai evolūcijai. Tas spilgti atspoguļo vaļu izskati un dzīvo pārejas periodā[8]. | 1186 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
Abū Mīna
Vēsturiskā Kaira
Memfisa un tās nekropole — Piramīdu laukums no Gīzas līdz Dahšūrai
Svētās Katrīnas teritorija
Vādī Al-Hitana (Vāle ieleja)
Kandidātu sarakstā esošie objekti
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Sīvas arheoloģiskā teritorija | Matrūhas muhāfaza 29°12′0″N 25°33′0″E / 29.20000°N 25.55000°E | 1994 | Kultūra | 186 | ||
Serabitas Hadīmas templis | Dienvidsīnāja muhāfaza 29°2′13″N 33°27′32″E / 29.03694°N 33.45889°E | 1994 | Kultūra | 187 | ||
Dienvidsīnāja arheoloģisko vietu zona | Dienvidsīnāja muhāfaza | 1994 | Kultūra | 189 | ||
Hatoras templis, ko būvēja Ramzess II | Dienvidsīnāja muhāfaza | 1994 | Kultūra | 190 | ||
Dahšūras arheoloģiskā zona | Gīzas muhāfaza | 1994 | Kultūra | 191 | ||
Faijūma: Kom Aushim (Karanis), Dimai (Soknopaiounesos), Qasr Qarun (Dionysias), Batn I hrit (Theadelphia), Byahma-Medinet el Fayoum….. | Faijūmas muhāfaza | 1994 | Kultūra | 192 | ||
Al-Gendi cietoksnis | Dienvidsīnāja muhāfaza | 1994 | Kultūra | 193 | ||
Rūtno klosteris | Dienvidsīnāja muhāfaza | 1994 | Kultūra | 194 | ||
Vādī Feirāna | Dienvidsīnāja muhāfaza | 1994 | Kultūra | 195 | ||
Faraonu sala | Dienvidsīnāja muhāfaza 29°27′46″N 34°51′32″E / 29.46278°N 34.85889°E | 1994 | Kultūra | 196 | ||
Dahaba | Dienvidsīnāja muhāfaza 28°29′34″N 34°30′18″E / 28.49278°N 34.50500°E | 1994 | Kultūra | 197 | ||
Minja | Minjas muhāfaza 28°7′8″N 30°44′38″E / 28.11889°N 30.74389°E | 1994 | Kultūra | 198 | ||
Nevibaša pils | Dienvidsīnāja muhāfaza 28°59′42″N 34°39′3″E / 28.99500°N 34.65083°E | 1994 | Kultūra | 199 | ||
Rašmuhameds | Dienvidsīnāja muhāfaza 27°43′19″N 34°15′14″E / 27.72194°N 34.25389°E | 2002 | Daba | vii, viii, ix, x | 1636 | |
Gebela Katrāni teritorija, Karūnas ezera dabas rezervāts | Faijūmas muhāfaza | 2003 | Jaukti | 1797 | ||
Dienvidu un mazās oāzes, Dienvidu tuksnesī | Buheirātas, Matrūhas un Vādīelgedīdas muhāfazas 26°43′30″N 30°43′30″E / 26.72500°N 30.72500°E | 2003 | Daba | vii, viii, ix, x | 1808 | |
Putnu migrācijas maršruti | Asuānas, Bahr el Ahmaras un Ziemeļsīnāja muhāfazas | 2003 | Daba | vii, x | 1809 | |
Tuksnešu vādī | Asuānas un Matrūhas muhāfazas | 2003 | Daba | vii, viii, ix, x | 1810 | |
Kalnu grēda | Matrūhas, Vādīelgedīdas un Dienvidsīnāja muhāfazas | 2003 | Daba | vii, viii, ix, x | 1811 | |
Lielā tuksneša ainavas | Benī Suveifas un Matrūhas muhāfazas | 2003 | Daba | vii, viii, ix | 1812 | |
Aleksandrija, senās paliekas un jaunā bibliotēka | Aleksandrijas muhāfaza 31°12′0″N 29°55′1″E / 31.20000°N 29.91694°E | 2003 | Kultūra | i, ii, vi | 1822 | |
Abidosa, faraonu svētceļojumu pilsēta | Sauhāgas muhāfaza 26°10′59″N 31°54′59″E / 26.18306°N 31.91639°E | 2003 | Kultūra | iv, vi | 1823 | |
Faraona tempļi Lejasēģiptē no Ptolemaja un romiešu periodam | Asuānas un Kinas muhāfazas 26°7′58″N 32°40′1″E / 26.13278°N 32.66694°E 24°28′58″N 32°57′0″E / 24.48278°N 32.95000°E | 2003 | Kultūra | iv | 1824 | |
Nekropoles no Vidējās Ēģiptes perioda: no Vidējās Karalistes līdz Romiešu periodam | Minjas muhāfaza 27°46′1″N 30°43′58″E / 27.76694°N 30.73278°E 27°37′58″N 30°55′1″E / 27.63278°N 30.91694°E | 2003 | Kultūra | ii, iii, vi | 1825 | |
Rodhas nilometrs, Kairā | Kairas muhāfaza 30°6′0″N 31°0′0″E / 30.10000°N 31.00000°E | 2003 | Kultūra | i, iv | 1826 | |
Arābu tuksneša un Vādī Natrūnas klosteri | 2003 | Kultūra | ii, v, v | 1827 | ||
Divas citadeles Sīnājā no Saladīna perioda (Algundi un Faraona salām) | Dienvidsīnāja muhāfaza | 2003 | Kultūra | iv, vi | 1828 | |
Al Nākla cietoksnis, pieturvieta svētceļojumā uz Meku | Ziemeļsīnāja muhāfaza | 2003 | Kultūra | iii, iv, vi | 1829 | |
Faijūmas oāze, hidraulisko būvju atliekas un senā kultūrainava | Faijūmas muhāfaza 29°18′28″N 30°50′38″E / 29.30778°N 30.84389°E | 2003 | Kultūra | i, iv, v | 1830 | |
Rozetas (Rašīdas) vēsturiskais kvartāls un pieminekļi | Buheirātas muhāfaza 31°24′0″N 30°25′1″E / 31.40000°N 30.41694°E | 2003 | Kultūra | ii, iv, v | 1831 | |
Dābabīja | Kinas muhāfaza 25°30′18″N 32°31′40″E / 25.50500°N 32.52778°E | 2003 | Kultūra | viii | 5389 | |
Helvāna observatorija | Gīzas muhāfaza 29°51′32″N 30°15′7″E / 29.85889°N 30.25194°E | 2008 | Jaukti | ii, vi, vii | 5574 | |
Hārgas oāze un Mazā Dienvidu oāze | 2015 | Jaukti | i, ii, iii, iv, v, vii, viii, ix, x | 6067 |
Atsauces
🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchBaiba BražeLatvijaSpecial:RecentChangesEiropas SavienībaKarless PudždemonsE-klase2024. gada Pasaules čempionāts hokejāApvienoto Nāciju OrganizācijaRīgaNATOVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiEvika SiliņaVikipēdija:KontaktiOtrais pasaules karšLatvijas administratīvais iedalījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsMarija AntuaneteKrievijaBrīvības piemineklisLatvijas TelevīzijaSauleRaimonds PaulsLatvijas ezeru uzskaitījumsImants ZiedonisKaķisRaimonda Paula dziesmasZodiaksZemeRūdolfs BlaumanisI Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkiLucavsalaJānis CimzeRainisMeža pūceApvienotā KaralistePavasarisSaules sistēma