Nīla
Nīla (arābu: النيل, An Nīl; seno ēģiptiešu: Iteru vai Ḥ'pī, koptu: P(h)iaro) ir upe Āfrikas ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.[1] Savā 6852 km garajā[2] tecējumā uz Vidusjūru tā šķērso septiņu valstu teritoriju un ir šūpulis vienai no pirmajām senajām civilizācijām — Senajai Ēģiptei. Nosaukums «Nīla» cēlies no grieķu valodas vārda Neilos (Νειλος) — ‘upes ieleja’.
| Nīla | |
|---|---|
 | |
 | |
| Izteka | Gikizi kalns 3°54′47″S 29°50′22″E / 3.91306°S 29.83944°E |
| Nosaukums augštecē | Luvinroza, Kagera, Baltā Nīla |
| Ieteka | Vidusjūra 31°0′N 31°0′E / 31.000°N 31.000°E 31°0′E / 31.000°N 31.000°E |
| Baseina valstis | Ēģipte, Sudāna, Dienvidsudāna, Etiopija, Uganda, Kongo D.R., Kenija, Tanzānija, Ruanda, Burundi, Eritreja |
| Caurteces valstis | Ruanda, Burundi, Tanzānija, Uganda, Dienvidsudāna, Sudāna, Ēģipte |
| Garums | 6852 km |
| Iztekas augstums | 2700 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 2700 m |
| Vidējā caurtece | 2830 m³/s |
| Gada notece | 82 km³ |
| Baseina platība | 3254555 km² |
| Galvenās pietekas | Zilā Nīla, Atbara |
 Nīla Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
Sākas Gikizi kalna pakājē kalnienē uz Ruandas un Burundi robežas kā Luvironzas upe, kas ir Ruvuvu pieteka, kas savukārt ietek Viktorijas ezera lielākajā pietekā Kagerā. Lejpus Viktorijas ezera, kas ilgu laiku tika uzskatīts par Nīlas sākumu, līdz pat satekai ar no Tanas ezera Etiopijā tekošo Zilo Nīlu, kas reizēm tiek uzskatīta par Nīlas otro izteku, upes nosaukums ir Baltā Nīla. Lejpus Atbaras ietekas pēdējos 3120 km Nīla tek pa pustuksnesi un tuksnesi, kur tai nav nevienas pietekas.
Nīla ir pietiekami plata upe kuģošanai, taču vēl nesen tas nebija iespējams daudzo krāču dēļ. Pēc Asuānas aizsprosta uzcelšanas krāces atrodas dziļi zem ūdens. 110 m augstais aizsprosts veido milzīgu 500 km garu ūdenskrātuvi — Nāsera ezeru.
Nīlas delta ir viena no lielākajām upju deltām pasaulē, kura stiepjas gar Vidusjūras piekrasti 240 km garumā no Aleksandrijas rietumos līdz Portsaīdai austrumos. Pēc platības (24 000 km2) tā ir aptuveni tikpat liela, cik Krimas pussala.
Vēsture
Nīlas ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz Ēģipti, kuras civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas — vairums tās pilsētu, iedzīvotāju un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā.
Nīlas regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā, tāpēc Nīla bija šūpulis spēcīgai civilizācijai Senajā Ēģiptē.
Nīlas ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga augsne.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīla.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)