Ādaži

pilsēta Ādažu novadā, Latvijā
Šis raksts ir par novada pilsētu Ādaži. Par citām jēdziena Ādaži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā. Atrodas pie autoceļa A1, 21,6 km no Rīgas centra. Ādažos ir novada administratīvās iestādes, skolas (Ādažu vidusskola, Ādažu sākumskola un Ādažu Brīvā Valdorfa skola), bērnudārzs Strautiņš, vairāki veikali (Maxima, Rimi, Elvi) un pakalpojumu uzņēmumi. Gar Ādažiem plūst Latvijas garākā upe Gauja, pilsētu divās daļās dala tās atteka Vējupe.[4]

Ādaži
Novada pilsēta
Ādažu centrs no putna lidojuma
Ādažu centrs no putna lidojuma
Ādaži (Latvija)
Ādaži
Ādaži
Koordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°E / 57.07694; 24.32361 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°E / 57.07694; 24.32361
ValstsKarogs: Latvija Latvija
NovadsĀdažu novads
Pilsētas tiesības2022. gada 1. jūlijā
Platība[1]
 • Kopējā10,5 km2
 • sauszeme9,9 km2
 • ūdens0,6 km2
Augstums7 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā7 387
 • blīvums745,4 iedz./km2
Pasta nodaļaLV-2164 Ādaži
Ādaži Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.[5]

Nosaukums

Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:[6]

  • Jānis Endzelīns savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ādøs ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem ezeriem.

Vēsture

Ādažu muižas tilts (Broce)

Mūsdienu Ādažu pilsēta veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (Aahof) jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,[7] bet ciema jaunākā daļa Vējupes labajā krastā — ap Rembergu muižas (Ringenberg) centru. Gaujas muiža atradās senajā Bukultu pils jeb Jauno dzirnavu draudzes novada (Kirchspiel Neuermühlen) teritorijā, kas ietvēra pašreizējo Bukultu un Baltezera teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par Ādažu-Carnikavas draudzes novadu.

Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos Bukultus, kur 13. gadsimtā Livonijas ordenis pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un pili.[8] Jānis Endzelīns pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no lībiešu ādøs ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.[8]

No 1990. gada Ādažus klasificēja par lielciemu. 2022. gada 1. jūlijā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Saeima Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības.[9]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1965303—    
1970587+93.7%
19793 450+487.7%
GadsIedz.±%
19894 000+15.9%
20004 241+6.0%
20064 610+8.7%
GadsIedz.±%
20115 773+25.2%
20227 482+29.6%

Saimniecība

Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs Berlat Grupa, jūras produktu konservu ražotājs KH Select, vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja Hornbaek Baltic, gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".[11]

Plaši pazīstams zīmols ir Ādažu čipsi, kurš ietilpst Orkla Latvija grupā un kura pirmsākumi meklējami 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā Birznieku ciema teritorijā otrpus šosejai atrodas divas Orkla pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu "Laima", "Staburadze" un ārvalstu zīmolu saldumi.[12][13][14]

Cilvēki

Attēlu galerija

Atsauces

Ārējās saites