Ūdens viļņi
virsmas viļņi, kas rodas uz ūdens virsmas svārstību kustībā
Ūdens viļņi ir virsmas viļņi, kas rodas uz ūdens virsmas svārstību kustībā. Tie labi izpaužas lielās ūdenstilpēs, piemēram, jūrā, okeānā, lielos ezeros, bet arī uz mazām ūdens virsmām dažādu apstākļu dēļ var veidoties mazāki un lielāki viļņi. Ūdens svārstības un līdz ar to arī viļņus galvenokārt rada vējš,[1], tāpēc tos mēdz saukt arī par vējviļņiem.[2] Jo stiprāks vējš, jo augstāki viļņi. Viļņu augstumu ietekmē arī ūdenstilpes dziļums — jo dziļāka ūdenstilpe, jo mazāki viļņi. Vietās, kur regulāri veidojas augsti viļņi, izplatīta cilvēku nodarbošanās ir sērfings. Viļņu spēku izmanto arī kaitbordā, vindsērfingā.
Zemestrīcēs, vulkāna izvirdumos un zemes nogruvumos radušos augstos viļņus sauc par cunami.
Atsauces
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūdens viļņi.
🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchBaiba BražeLatvijaSpecial:RecentChangesEiropas SavienībaKarless PudždemonsE-klase2024. gada Pasaules čempionāts hokejāApvienoto Nāciju OrganizācijaRīgaNATOVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiEvika SiliņaVikipēdija:KontaktiOtrais pasaules karšLatvijas administratīvais iedalījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsMarija AntuaneteKrievijaBrīvības piemineklisLatvijas TelevīzijaSauleRaimonds PaulsLatvijas ezeru uzskaitījumsImants ZiedonisKaķisRaimonda Paula dziesmasZodiaksZemeRūdolfs BlaumanisI Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkiLucavsalaJānis CimzeRainisMeža pūceApvienotā KaralistePavasarisSaules sistēma