10. maijs

Maija, Paija

• 1857. gads — sākās Pirmais Indijas Neatkarības karš.
• 1871. gads — beidzās Francijas—Prūsijas karš.
• 1922. gads — ASV anektēja Kingmena rifu.
• 1924. gads — Edgars Hūvers tika apstiprināts par ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktoru un palika šajā amatā līdz pat savai nāvei 1972. gadā.
• 1940. gads — Otrais pasaules karš:
  • Vācijas spēki ieņēma Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu;
  • Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru;
  • Apvienotā Karaliste ieņēma Islandi.
• 1945. gads — pēc karaspēka grupas "Kurzeme" kapitulācijas Latvijas okupācijas laikā Sarkanā armija ieņēma Grobiņu, Kuldīgu, Valdemārpili un Pilteni.
• 1967. gads — PSRS pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
• 1970. gads — Dienvidslāvijā sākās sestais Pasaules čempionāts basketbolā.
• 1994. gads — par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu kļuva Nelsons Mandela.
• 1997. gads — zemestrīce netālu no Ardekulas, Irānas ziemeļaustrumos, bojā gāja vismaz 2400 cilvēku.
• 1999. gads — Dānijas pilsētā Kopenhāgenā sākās vienpadsmitais Pasaules badmintona čempionāts.

• 1770. gads — Luijs Nikolā Davū (Louis-Nicolas Davout), franču karavīrs (miris 1823. gadā)
• 1838. gads — Džons Vilkss Būts (John Wilkes Booth), ASV prezidenta Abrahama Linkolna slepkava (miris 1865. gadā)
• 1872. gads — Marsels Moss (Marcel Mauss), franču sociologs (miris 1950. gadā)
• 1876. gads — Ivans Cankars (Ivan Cankar), slovēņu rakstnieks (miris 1918. gadā)
• 1878. gads — Gustavs Štrēzemanis (Gustav Stresemann), Vācijas kanclers (miris 1929. gadā)
• 1882. gads — Luiss Suberkasiuks (Luis Subercaseaux), Čīles diplomāts un vieglatlēts, pirmais Čīles pārstāvis olimpiskajās spēlēs (miris 1973. gadā)
• 1886. gads — Olafs Stepldons (Olaf Stapledon), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1950. gadā)
• 1888. gads — Makss Stainers (Max Steiner), amerikāņu komponists (miris 1971. gadā)
• 1899. gads — Freds Astērs (Fred Astaire), amerikāņu dejotājs, aktieris (miris 1987. gadā)
• 1902. gads — Deivids Selzniks (David O. Selznick), ASV producents (miris 1965. gadā)
• 1925. gads — Jānis Pīnups, pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā (miris 2007. gadā)
• 1926. gads — Alfreda Markovska (Alfreda Markowska), Polijas čigāniete, kas izglāba apmēram piecdesmit bērnus no holokausta un Porajmosa genocīda (mirusi 2021. gadā)
• 1928. gads — Arnolds Rītels, (Arnold Rüütel), igauņu politiķis, valsts prezidents
• 1955. gads — Marks Deivids Čepmens (Mark David Chapman), Džona Lenona slepkava.
• 1956. gads — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Листьев), Krievijas žurnālists (miris 1995. gadā)
• 1957. gads — Sids Višess (Sid Vicious), angļu pankroka mūziķis (miris 1979. gadā)
• 1960. gads — Bono (Pols Deivids Hjūsons, Paul David Hewson), īru dziedātājs
• 1969. gads — Deniss Bergkamps (Dennis Bergkamp), Nīderlandes futbolists
• 1973. gads — Rišti Rečbers (Rüştü Reçber), Turcijas futbolists
• 1977. gads — Niks Heidfelds (Nick Heidfeld), vācu autosportists

• 1034. gads — Meško II Lamberts (Mieszko II Lambert), Polijas karalis (dzimis 990. gadā)
• 1774. gads — Luijs XV (Louis XV), Francijas karalis (dzimis 1710. gadā)
• 1829. gads — Tomass Jangs (Thomas Young), angļu dabaszinātnieks, fiziķis, ēģiptologs (dzimis 1773. gadā)
• 1964. gads — Mihails Larionovs (Михаил Ларионов), krievu mākslinieks, avangardists (dzimis 1881. gadā)
• 1968. gads — Vasilijs Sokolovskis (Василий Соколовский), PSRS maršals (dzimis 1897. gadā)
• 1977. gads — Džoana Kroforda (Joan Crawford), amerikāņu aktrise (dzimusi 1905. gadā)
• 1982. gads — Pēteris Veiss (Peter Weiss), vācu dramaturgs (dzimis 1916. gadā)
• 2005. gads — Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913. gadā)
• 2020. gads — Juris Lipsbergs, latviešu ornitologs (dzimis 1939. gadā)
• 2022. gads:
  • Leonīds Kravčuks (Леонід Кравчук), Ukrainas pirmais prezidents (dzimis 1934. gadā)
  • Pēteris Liepiņš, latviešu aktieris un TV raidījumu vadītājs (miris 2022. gadā)

• Mātes diena (vairākās Āzijas valstīs)