1991. gada 17. marta referendums par PSRS saglabāšanu
Vissavienības referendums par PSRS saglabāšanu (Всесоюзный референдум о сохранении СССР) notika 1991. gada 17. martā. Referendumu izdevās veikt tikai deviņās PSRS republikās, jo trīs Baltijas republikas, kā arī Armēnija, Gruzija un Moldova referendumu boikotēja.
Referenduma organizēšana
PSRS Tautas deputātu IV kongress 1990. gada 24. decembrī nolēma, ka ir nepieciešams saglabāt padomju republiku savienību kā līdztiesīgu suverēnu republiku atjauninātu federāciju.Pēc PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova pieprasījuma kongress pieņēma lēmumu rīkot divus referendumus - par zemes privatizāciju un par PSRS saglabāšanu.
Lai varētu veikt referendumu, Tautas deputātu kongress 27. decembrī pieņēma likumu "Par visas tautas nobalsošanu" («О всенародном голосовании (референдуме СССР)» un 1991. gada 16. janvārī PSRS Augstākā Padome nolēma, ka visas tautas nobalsošana notiks 17. martā un vēlētājiem tajā būs jāatbild uz jautājumu:
Referenduma jautājums:
«Считаете ли Вы необходимым сохранение Союза Советских Социалистических Республик как обновлённой федерации равноправных суверенных республик, в которой будут в полной мере гарантироваться права и свободы человека любой национальности».
(Vai Jūs uzskatāt par nepieciešamu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kā līdztiesīgu suverēnu republiku atjauninātas federācijas saglabāšanu, kurā pilnā mērā būs garantētas ikvienas nacionalitātes cilvēka tiesības un brīvības).
Baltijas republiku nostāja
Neilgi pēc 1991. gada 13. janvāra PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas TV tornim Lietuvas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 18. janvārī pieņēma rīkojumu "Par Lietuvas Republikas iedzīvotāju aptauju" 9. februārī, kurā vēlētājiem jāatbild uz jautājumu "Vai Jūs esat par neatkarīgu demokrātisku Lietuvas Republiku?" PSRS prezidents Gorbačovs 5. februārī izdeva rīkojumu, kurā šo lēmumu nosauca par mēģinājumu bloķēt referendumu par PSRS saglabāšanu. Viņš to nodēvēja arī par juridiski nepamatotu mēģinājumu veikt plebiscītu par Lietuvas valsts nākotni.[1] Tomēr tautas aptauja Lietuvā notika, kurā piedalījās 84% vēlētāju, no kuriem 90% uz biļetena jautājumu atbildēja pozitīvi. 12. februārī Islande atzina Lietuvu par neatkarīgu valsti.
1991. gada janvāra notikumu un Lietuvas aptaujas iespaidā arī Latvijas un Igaunijas republiku parlamenti pieņēma lēmumus rīkot līdzīgas tautas aptaujas. 1991. gada 3. marta balsojumā Latvijā piedalījās 88% vēlētāju, no kuriem 74% uz biļetena jautājumu atbildēja pozitīvi, bet Igaunijā piedalījās 83% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem pozitīvi atbildēja 78% vēlētāju.
Pamatojoties uz šiem rezultātiem Baltijas republiku varas iestādes PSRS saglabāšanas referendumu boikotēja, tomēr PSRS Centrālā vēlēšanu komisija piereģistrēja "patstāvīgi izveidotos vēlēšanu iecirkņus" Rīgā un citās pilsētās un rajonos ar lielu cittautiešu īpatsvaru. Tāpat vēlēšanu iecirkņi tika izveidoti PSRS karaspēka daļās.[2]
Rezultāti
Republikās, kas piedalījās referendumā
| Republika | Par | Pret | Nederīgas balsis | Kopējais skaits | Dalība | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| balsis | % | balsis | % | ||||||
| Azerbaidžānas Republika | 2 709 246 | 94.1 | 169 225 | 5.9 | 25 326 | 2 903 797 | 75.1 | ||
| Baltkrievijas PSR | 5 069 313 | 82.7 | 986 079 | 17.3 | 71 591 | 6 126 983 | 83.3 | ||
| Kazahijas PSR | 8 295 519 | 95.6 | 436 560 | 4.4 | 84 464 | 8 816 543 | 88.2 | ||
| Kirgīzijas PSR | 2 057 971 | 94.5 | 86 245 | 5.5 | 30 377 | 2 174 593 | 96.4 | ||
| Krievijas PFSR | 56 860 783 | 71.3 | 21 030 753 | 28.7 | 1 809 633 | 79 701 169 | 75.4 | ||
| Tadžikijas PSR | 2 315 755 | 96.2 | 75 300 | 3.8 | 16 497 | 2 407 552 | 94.4 | ||
| Turkmēnijas PSR | 1 766 584 | 98.3 | 31 203 | 1.7 | 1 804 138 | 97.7 | |||
| Ukrainas PSR | 22 110 899 | 70.2 | 8 820 089 | 29.8 | 583 256 | 31 514 244 | 83.5 | ||
| Uzbekijas PSR | 9 196 848 | 94.8 | 511 373 | 5.2 | 108 112 | 9 830 782 | 95.6 | ||
| Kopā PSRS | 76.4 | 23.6 | 80.0 | ||||||
| Avots:[3][4] | |||||||||
Rezultāti Latvijā un citās referendumu boikotējušajās republikās
| «Vai Jūs uzskatāt par nepieciešamu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kā līdztiesīgu suverēnu republiku atjauninātas federācijas saglabāšanu, kurā pilnā mērā būs garantētas ikvienas nacionalitātes cilvēka tiesības un brīvības?» (Referenduma negatīvais rezultāts Latvijas Republikā, kur to boikotēja vairums balsstiesīgo iedzīvotāju) | ||
|---|---|---|
| Izvēle | Balsis | Procents |
 Pret | 18 015 | 4.1% |
| Par | 415 147 | 95.1% |
| Nederīgas vēlēšanu zīmes | 3 621 | 0.8% |
| Kopā | 436 783 | 100.00% |
| Vēlētāju aktivitāte | 23.0% | |
| Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte | 50% | |
| Elektorāts | 1 902 802 | |
| Avots: [5] | ||
Šo republiku valdības neveidoja Centrālās vēlēšanu komisijas, bet PSRS Centrālā vēlēšanu komisija piereģistrēja "tautas deputātu padomju, darbaļaužu kolektīvu un armijas daļu patstāvīgi izveidotos vēlēšanu iecirkņus".[5] Vēlēšanās piedalījās mazāk kā 50% balsstiesīgo un šie rezultāti netika oficiāli paziņoti.
| Republika | Balsotāju skaits | Balsstiesīgo skaits | Vēlētāju aktivitāte % | Par | Pret | Nederīgi biļeteni | |||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| balsis | % | balsis | % | ||||||
| Armēnija | 3 549 | 2 549 | 71,6 | 966 | 27,2 | 42 | |||
| Gruzija[6] | 210 556 | 208 181 | 98.9 | 1 575 | 0.7 | 800 | |||
| Igaunija | 222 240 | 1 144 309 | 19,4 | 211 090 | 95,0 | 10 040 | 4,5 | 1 110 | |
| Latvija | 436 783 | 1 902 802 | 23,0 | 415 147 | 95,1 | 18 015 | 4,1 | 3 621 | |
| Lietuva | 501 375 | 2 652 738 | 18,9 | 496 050 | 98,9 | 4 355 | 0,9 | 970 | |
| Moldova | 700 893 | 688 905 | 98,3 | 8 916 | 1,3 | 3 072 | |||
| Avots:[7] | |||||||||