Amudarja

Amudarja (tadžiku: Омударё vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; persiešu: آمودریا — Āmudaryā; uzbeku: Amudaryo, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.

Amudarja
tadžiku: Омударё
persiešu: آمودریا
uzbeku: Omudaryo
turkmēņu: Amyderýa
Afganistānas-Tadžikistānas tilta celtniecība pār Amudarju
izteka ieteka Rādīt kartē "Uzbekistāna" ieteka Rādīt kartē "Āzija"
Satekupes	Vahša, Pandža 37°6′30″N 68°18′52″E / 37.10833°N 68.31444°E / 37.10833; 68.31444
Ieteka	Arāla jūra 44°4′23″N 59°35′51″E / 44.07306°N 59.59750°E / 44.07306; 59.59750 59°35′51″E / 44.07306°N 59.59750°E / 44.07306; 59.59750
Caurteces valstis	Tadžikistāna  Afganistāna  Uzbekistāna  Turkmenistāna
Garums	2400 km
Vidējā caurtece	2525 m³/s
Gada notece	55 km³
Baseina platība	534 739 km²
Amudarja Vikikrātuvē

Amu, iespējams, ir nācis no Āmulas pilsētas nosaukuma, kas tagad zināma kā Turkmenabata. Tā veidojas satekot divām upēm — Vahšai un Pandžai. Daudzi vietējie sauc upi par Džajhunu (جيحون), kas varētu būt atvasinājums no Gihonas, kas ir bībeliskais nosaukums vienai no četrām Ēdenes dārza vai paradīzes upēm.^[1] Šādi upi sauc arī vairums viduslaiku islama rakstnieku.

Upe ir kuģojama 1450 km garumā. Tās kopējais garums ir 2400 km un baseina platība 534 739 km², sniedzot 55 km² lielu gada noteci, kas visa plūst no augstkalnes dienvidos, kur gada nokrišņu daudzums var būt virs 1000 mm. Pat pirms plaša apjoma irigācijas ieviešanas vasaras karstuma dēļ ne viss ūdens daudzums sasniedza Arāla jūru. Ir pierādījumi, ka lielie Pamira ledāji sniedza pietiekamu daudzumu ūdens, lai Arāla jūra pārplūstu trīspadsmitajā un četrpadsmitajā gadsimtā.

Amudarjas ūdeņu izmantošana irigācijai ir bijis galvenais faktors, kas ir ietekmējis Arāla jūras sarukšanu kopš 1950. gadu beigām.

Vēstures pieraksti apgalvo, ka dažādos periodos upe ir ieplūdusi Arāla jūrā (no dienvidiem), Kaspijas jūrā (no austrumiem) vai abās, tāpat kā Sirdarja.