Antropoģenēze
Antropoģenēze (no sengrieķu: ἄνθρωπος (ánthrōpos) — 'cilvēks' un γένεσις (génesis) — 'izcelšanās') mācība par cilvēka izcelšanos. Apskata cilvēka kā atsevišķas sugas Homo sapiens, veidošanos un attīstību evolūcijas ceļā no citiem cilvēkpērtiķiem un placentāļiem. Ar antropoģenēzes izpēti nodarbojas vairākas zinātnes — antropoloģija, primatoloģija, arheoloģija, valodniecība un ģenētika.
Evolucionārajā kontekstā termins "cilvēks" attiecas ne tikai uz pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem, bet arī uz izmirušajām Homo ģints sugām, turklāt antropoģenēzes pētījumu lauks ietver arī citus hominīdus, piemēram, austrolopitēkus. Homo ģints atdalījās no austrolopitēkiem apmēram pirms 2,3—2,4 miljoniem gadu Āfrikā.[1][2] Zinātnieki uzskata, ka no sava tuvākā dzīvā radinieka — šimpanzes cilvēki atdalījušies pirms apmēram 5—7 miljoniem gadu. Ir attīstījušies vairāki Homo zari, kas pašlaik ir izmiruši. Tai skaitā Homo erectus, kas apdzīvoja Āziju, un Homo neanderthalensis, kas dzīvoja Eiropā. Arhaiskais Homo sapiens izveidojās pirms 250 000 līdz 400 000 gadiem.