Baņa Luka
Baņa Luka (Бања Лука/Banja Luka) ir Bosnijas un Hercegovinas otrā lielākā pilsēta un Serbu Republikas galvaspilsēta. Atrodas valsts ziemeļu daļā pie Vrbasas (Vrbas) upes.
| Baņa Luka | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Бања Лука | ||
 | ||
| ||
  Baņa Luka | ||
| Koordinātas: 44°46′N 17°11′E / 44.767°N 17.183°E 17°11′E / 44.767°N 17.183°E | ||
| Valsts |  Bosnija un Hercegovina | |
| Politiskā vienība | Serbu Republika | |
| Reģions | Bosanska Krajina | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 1 238,91 km2 | |
| Augstums | 163 m | |
| Iedzīvotāji (2013) | ||
| • Pilsētā | 199 991 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Pasta indekss | 78000 | |
| Tālruņu kods | +387 51 | |
| Mājaslapa | www | |
 Baņa Luka Vikikrātuvē | ||
Vēsture
Baņa Luku pirmoreiz rakstos minējis Ungārijas karalis Lāslo II. Osmaņu impērijas laikos Baņa Luka bija Bosnijas ejāleta centrs. Pilsētas centru no 1566. līdz 1574. gadam izbūvēja Ferhats pašā Sokolovičs (Ferhat-paša Sokolović).
Austroungārijas laikā pilsētā strauji attīstījās rūpniecība. Starpkaru Dienvidslāvijā Baņa Luka bija Vrbasas banovinas centrs. Otrā pasaules kara laikā Baņa Luka ietilpa Horvātijas brīvvalsts teritorijā. Pilsētā un apkārtnē notika represijas pret ebrejiem un serbiem.
Bosnijas kara laikā Baņa Luka bija serbu zonā, un tiešas kaujas pilsētā nenotika. No pilsētas tika padzīti horvātu un bosniešu iedzīvotāju un tika nopostīti visi to dievnami (to skaitā 16 mošejas, celtas 16. un 17. gadsimtā).
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baņa Luka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)