Horvāti
Horvāti (horvātu: Hrvati, senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu. Tā ir Horvātijas pamatnācija.
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ap 8,5 miljoniem | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Horvātija,  Bosnija un Hercegovina,  ASV,  Argentīna,  Čīle,  Vācija u.c. | |
| Valodas | |
| horvātu valoda | |
| Reliģijas | |
| lielākoties katoļi | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| slāvi, jo īpaši dienvidslāvi | |
Horvātu tautība izveidojās ap 10. gadsimtu, kad pastāvēja pirmā Horvātijas valsts. Vēlāk horvāti dzīvoja Ungārijas (12. — 16. gadsimts), Austrijas (16. gadsimts — 1. pasaules kara beigas) pakļautībā.[1] No 1918. līdz 1991. gadam, kad tika pasludināta neatkarīga Horvātijas valsts, viena no Dienvidslāvijas tautām.
Horvāti runā horvātu valodā.[2] Pirmie rakstu pieminekļi tiek datēti ar 13. gadsimtu. Horvātu literārās valodas aizsākumi meklējami 19. gadsimta 1. pusē. Rakstībā lieto latīņu alfabētu.[3] Pēc ticības kristieši, no kuriem lielākā daļa ir katoļi.[1]
Horvātijā, kur horvāti ir pamatnācija, dzīvo gandrīz 4 miljoni horvātu.[4][5] Ap 600 tūkstošiem horvātu dzīvo arī Bosnijā un Hercegovinā.[6] Kopumā ārpus Horvātijas mīt ap 4,5 miljoniem horvātu.[7][8]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Horvāti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)