Baltais punduris
- Šis raksts ir par zvaigzni. Par citām jēdziena punduris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu. Tie rodas zvaigznei mirstot, kad tā, iztērējusi savu degvielu, sadalās un atliek tikai tās kodols.
Vēsture
Baltie punduri savas vājās gaismas dēļ pirmo reizi tika atrasti tikai 1910. gadā. Tos atklāja Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell), Edvards Čārlzs Pikerings (Edward Charles Pickering) un Viljamina Fleminga (Williamina Fleming).[1] Nosaukumu "baltais punduris" (angļu: white dwarf) 1922. gadā ieviesa Vilems Leijtens (Willem Luyten).[2]
Raksturojums
Baltais punduris galvenokārt sastāv no elektronu deģenerētas gāzes. Tas ir ļoti blīvs, tā masa sasniedz pusi no savas iepriekšējās, bet tilpums vienāds Zemes tilpumu. To vājā starjauda nāk no uzkrātā siltuma izstarošanas.[3] Tie dzīvo daudz ilgāku laiku nekā zvaigznes. Baltie punduri ir aptuveni 6% no visām zināmajām zvaigznēm Saules sistēmas apkārtnē.[4]