Baunti salas
Baunti salas (angļu: Bounty Islands) ir Jaunzēlandei piederošs neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos Subantarktikā, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām. Izvietojies ap 670 km uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes Dienvidsalas un 530 km uz dienvidrietumiem no Četema salām. Arhipelāgs veidojas no trijām salu grupām, kas izretojušās dienvidaustrumu—ziemeļrietumu virzienā 4 km garumā.[1] Kopš 1998. gada kopā ar pārējām Jaunzēlandes Subantarktikas salām pasludinātas par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.[2]
| Baunti salas | |
|---|---|
| Bounty Islands | |
.jpg) Jūrasputnu kolonija Baunti salās, 1901. gads | |
  Baunti salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Indijas okeāns |
| Koordinātas | 47°45′0″S 179°3′0″E / 47.75000°S 179.05000°E 179°3′0″E / 47.75000°S 179.05000°E |
| Salu skaits | 13 |
| Platība | 1,35 km² |
| Garums | 4 km |
| Augstākais kalns | Depo sala 73 m |
| Administrācija | |
 Jaunzēlande | |
 Baunti salas Vikikrātuvē | |
Salas 1788. gadā atklāja britu kuģis Bounty kapteiņa Viljama Blaja (William Bligh) vadībā, kurš tās nosauca par godu savam kuģim. Tas notika tikai dažus mēnešus pirms slavenā dumpja uz kuģa, kā rezultātā izveidojās Pitkērnas salas kolonija. 19. gadsimta sākumā salās intensīvi tika medīti roņi, pirmajos divos gados nogalinot ap 50 000 dzīvnieku. 1830. gadā salās palika tikai ap duci roņu.