Džambatista Viko

Džambatista Viko jeb Džovanni Batista Viko (itāļu: Giambattista Vico, Giovanni Battista Vico, dzimis 1668. gada 23. jūnijā, miris 1744. gada 23. janvārī) bija itāliešu filozofs, retoriķis, vēsturnieks un jurists, modernās vēstures filozofijas iedibinātājs.[1]

Džambatista Viko
Giambattista Vico
Džambatista Viko
Personīgā informācija
Dzimis1668. gada 23. jūnijā
Neapole, Neapoles karaliste
(Karogs: Itālija Itālija)
Miris1744. gada 23. janvārī (75 gadi)
Neapole, Neapoles karaliste
(Karogs: Itālija Itālija)
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcijahistorisms
Nozīmīgas idejasverum esse ipsum factum
Galvenās interesesretorika, politikas filozofija, epistemoloģija, vēstures filozofija, tiesību zinātne
Alma materNeapoles universitāte
Ietekmējies noPlatons, Aristotelis, Cicerons, Varrons, Tacits, Svētais Augustīns, Dunss Skots, Akvīnas Toms, Dante, Makjavelli, Suaress, Hobss, Malbranšs, Bēkons, Grocijs, Pūfendorfs, Leibnics, Hērodots
IetekmējisMestrs, Kolridžs, Hēgelis, Markss, Kroče, Gramši, Džoiss, Evola, Mišlē, Auerbahs, Makluens, Fraijs, Kastorjadis, Berlins, Sorels
Nozīmīgi darbiPrincipi di Scienza Nuova d’intorno alla Comune Natura delle Nazioni (1725)
Valodaitāļu valoda

Dzīve

Džambatista Viko dzimis Neapolē (tolaik Spānijas impērijas sastāvā) grāmatu tirgotāja un ratu darinātāja meitas ģimenē.Viko pasniedza retoriku Neapoles universitātē, vēlāk Neapoles karalis Karloss III iecēla viņu par karalisko historiogrāfu.

Darbi

"Principi jaunai zinātnei"

Viko meistardarbs ir "Principi jaunai zinātnei" (itāļu: Principi di una scienza nuova, 1725), kurā viņš izvirza vēstures cikliskuma teoriju - saskaņā ar to sabiedrība, valsts, tiesības un reliģija attīstās pa apli, izejot trīs attīstības posmus: dievu laikmetu, varoņu laikmetu un cilvēku laikmetu. Viko kritizējis moderno racionālismu (Dekartu) un slavējis klasisko senās Romas filozofiju. Pētīts, ka Vīko meistardarbs ietekmējis īru rakstnieka Džeimss Džoisa romānu Finegana vāķēšana.[2]

Atsauces

Ārējās saites