Džambatista Viko
Džambatista Viko jeb Džovanni Batista Viko (itāļu: Giambattista Vico, Giovanni Battista Vico, dzimis 1668. gada 23. jūnijā, miris 1744. gada 23. janvārī) bija itāliešu filozofs, retoriķis, vēsturnieks un jurists, modernās vēstures filozofijas iedibinātājs.[1]
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Dzīve
Džambatista Viko dzimis Neapolē (tolaik Spānijas impērijas sastāvā) grāmatu tirgotāja un ratu darinātāja meitas ģimenē.Viko pasniedza retoriku Neapoles universitātē, vēlāk Neapoles karalis Karloss III iecēla viņu par karalisko historiogrāfu.
Darbi
Viko meistardarbs ir "Principi jaunai zinātnei" (itāļu: Principi di una scienza nuova, 1725), kurā viņš izvirza vēstures cikliskuma teoriju - saskaņā ar to sabiedrība, valsts, tiesības un reliģija attīstās pa apli, izejot trīs attīstības posmus: dievu laikmetu, varoņu laikmetu un cilvēku laikmetu. Viko kritizējis moderno racionālismu (Dekartu) un slavējis klasisko senās Romas filozofiju. Pētīts, ka Vīko meistardarbs ietekmējis īru rakstnieka Džeimss Džoisa romānu Finegana vāķēšana.[2]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džambatista Viko.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- [2] Arhivēts 2022. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Vico (angliski)