Īrija

Šis raksts ir par valsti Britu salās. Par citām jēdziena Īrija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Īrija (īru: Éire, angļu: Ireland), dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika (īru: Poblacht na hÉireann, angļu: Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no Īrijas salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar Ziemeļīriju jeb Apvienotās Karalistes daļu ziemeļos. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos to apskalo Īrijas jūra un Sentdžordža šaurums. Īrijas kopējā platība ir 70 273 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Rietumos piekraste ir klinšaina un bagāta ar pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir samērā līdzena un to šķērso vairākas lielas upes, kā arī centrālajā daļā plešas plaši purvi.

Īrija
Éire / Ireland
Īrijas karogs Īrijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAmhrán na bhFiann
Kareivju dziesma
Location of
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dublina
273) 53°20′N 6°16′W / 53.333°N 6.267°W / 53.333; -6.267
Valsts valodas īru (gēlu) valoda
Angļu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Maikls Higinss
 -  Premjerministrs Saimons Heriss
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Deklarēta 1916. gada 24. aprīlī 
 -  Ratificēta 1921. gada 21. janvārī 
 -  Atzīta 1922. gada 6. decembrī 
 -  Pašreizējā konstitūcija 1937. gada 29. decembrī 
Iestāšanās ES 1973. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 70 273 km² (120.)
 -  Ūdens (%) 2,0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2018. gadā 4,857,000 (123.)
 -  Blīvums 63,4/km² (139.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $175,055 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $39 468 
TAI (2019) 0,955 (ļoti augsts) (2.)
Valūta Eiro (€) (EUR)
Laika josla WET (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) IST (WEST) (UTC+1)
Interneta domēns .ie
ISO 3166-1 kods 372 / IRL / IE
Tālsarunu kods +353

Īrijas salas dalīšana notika 1921. gadā, kad tika nodibināta mūsdienu Īrijas valsts. Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudēja savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — īru valodu — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), bet ir saliedējušies ar katoļu baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. 20. gadsimta otrajā pusē pēc dažādu nozaru reformām Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu apsteidzot Apvienoto Karalisti.

Īrija ir parlamentāra republika, kas sastāv no četrām provincēm un divdesmit sešām grāfistēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Dublina. Īrija 1973. gadā pievienojās Eiropas Savienībai un kopš 1999. gada eiro ir Īrijas oficiālā valūta. Īrija ir ANO dalībvalsts, kā arī ESAO un PTO dibinātājvalsts. Īrija ievēro neitralitāti militārajā jomā, tāpēc tā nav NATO dalībvalsts.

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Mūsdienās Īrija ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. No 2011. līdz 2013. gadam Īrija bija septītā attīstītākā valsts pasaulē pēc tautas attīstības indeksa.[1] Īrija atrodas 16. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa un 11. vietā pēc ekonomiskās brīvības indeksa.

Etimoloģija

Valsts nosaukums mūsdienu īru valodā (Éire) cēlies no senīru Eriu "valsts", vai Eriu — dievietes vārda īru mitoloģijā.[2]

Īrijas konstitūcijas ceturtajā pantā (pieņemta 1937. gadā) teikts: "Valsts nosaukums ir Éire jeb, angļu valodā, Ireland".[3] 1947. gadā tika pieņemts nosaukums Republic of Ireland kā valsts apraksts (Description of the State). Taču Īrijas nosaukums joprojām ir vienkārši Ireland. Tas ir saistīts ar konstitūcijā noteiktajām pretenzijām uz visu salu: “Tautai piederošo teritoriju veido visa Īrijas sala, tai piegulošās salas un teritoriālā jūra” (2. pants, Belfāstas nolīguma rezultātā kopš 1998. punkta teksts ir aizstāts ar neitrālāku tekstu). Neskatoties uz to, dažādās sfērās — gan oficiālajā, gan neoficiālajā — lai valsts atšķirtu no britu Ziemeļīrijas un pašas Īrijas salas, tiek plaši izmantots nosaukums Republic of Ireland.

Vēsture

Pamatraksts: Īrijas vēsture

Aizvēsturiskā Īrija

Īrijas vēsture sākās ar pirmo zināmo cilvēku apmešanos Īrijā aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras, kad mednieki un vācēji ieradās, iespējams pa zemes tiltu, no Lielbritānijas un kontinentālās Eiropas.[4] Dažas arheoloģiskās pēdas ir saglabājušās no šīs grupas, bet pēcteči neolīta laikmetā ieradās, galvenokārt no Ibērijas pussalas. Tie apmetās galvenajās neolīta apmešanās vietās kā, piemēram, Ņūgreindžā.[5][6]

Kristietības izplatība Īrijā

Pēc Svētā Patrika un citu kristiešu misionāru ierašanās 5. gadsimta vidū, līdz 600. gadam kristietība bija pārmākusi vietējo pagānu reliģijas.

Viduslaiki

Agrajos viduslaikos būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa Anglijas aizvien ciešākā pakļautībā, līdz 1801. gadā tika tieši iekļauta kopējā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē.

Atšķirībā no Skotijas, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. Protestantu (vīgu) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta katoļu baznīca. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Tāpēc īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei.

Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču saskaņā ar Poininga likumu (Poynings'Law, 1494.) Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja, tāpēc 18. gadsimta laikā Īrijā cits pēc cita sekoja bada laiki. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotajai Karalistei nekas cits neatlika kā 1801. gadā likvidēt Īrijas autonomiju (parlamentu un pašpārvaldi). Īrija tika pilnībā iekļauta Lielbritānijas sastāvā, un Īrijas pārstāvji (tāpat kā pārējo zemju pārstāvji) piedalījās Lielbritānijas parlamenta darbā kā deputāti. Īru deputātu grupu vadīja OíKonels.

Savienība ar Lielbritāniju

No 1845. līdz 1849. gadam Īrijā plosījās Kartupeļu bads, kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. 1841. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 25% vairāk nekā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ.

1869. gadā Īrijā baznīca tika šķirta no valsts. 1870. gadā mēģināja īstenot agrāro reformu, bet nekas no tās neiznāca.

1872. gadā īru deputāti atkal izvirzīja Īrijas autonomijas ideju, bet, kad to noraidīja, tie Parnela vadībā (izmantojot parlamenta kārtības ruļļa nepilnības, piemēram, ka nebija reglamentēts deputāta uzstāšanās ilgums) sāka traucēt parlamenta darbu. Pašā Īrijā aktīvi izvērsās teroristisku atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā.

1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja.

1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu. Pēc trešā piegājiena 1914. gadā to apstiprināja, bet Pirmā pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.

Lieldienu aicinājums, ko izdevuši Lieldienu sacelšanās vadītāji

Neatkarības karš

Sīkākai informācijai skatīt Lieldienu sacelšanās.

1916. gadā notika Lieldienu sacelšanās, lielākā īru sacelšanās no Īru 1798. gada sacelšanās, kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām.

1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas izraisīja Īrijas Neatkarības karu.

1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.

1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību.

Īrija 20. un 21. gadsimtā

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības reformas (Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, bibliotēku tīkla izveidošana, izglītības programmu reorganizācija) un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu.

1973. gadā Īrija pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai.

Pēc ANO tautas attīstības indeksa, tā bija 4. vietā pasaulē (2006. gadā) aiz Norvēģijas, Islandes un Austrālijas, arī pēc IKP (PPP) uz iedzīvotāju — 4. vietā pasaulē (2005. gadā) aiz Luksemburgas, Norvēģijas un ASV, aiz sevis atstājot bijušo metropoli — Lielbritāniju, kura tolaik bija attiecīgi 17. un 18. vietā. Līdz 2008. gada Globālajai finanšu krīzei Īrijas iedzīvotāju skaits pieauga par vidēji 2% gadā. Labākas dzīves meklējumos tajā ieradās ārvalstu darbaspēks. Pēc Latvijas pievienošanās ES uz Īriju pārcēlās arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Īrijas satelītaatēls

Ģeogrāfija

Īrija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļrietumos un aizņem 5/6 no Īrijas salas. Īrijas sala kopā ar Lielbritānijas salu ir plašāk pazīstama kā Britu salas. Vienīgā Īrijas sauszemes robeža ir Ziemeļīriju ziemeļos, kas ir viena no Lielbritānijas daļām. Īriju no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, bet no Eiropas kontinentālās daļas to atdala Ķeltu jūra.

Īrijas teritorija aizņem 70 273 km² un tā pēc platības ir 16. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts un 120. lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir Karantūils, kura augstums ir 1 038 metrus virs jūras līmeņa un atrodas Īrijas dienvidrietumos.

Īrijas rietumu piekraste ir klinšaina un bagāta ar daudziem maziem pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir lielākoties līdzena un to šķērso vairākas lielas upes. Valsts centrs ietilpst Šanonas upes baseinā, tāpēc tam raksturīgi plaši purvi, kuros ir iespējams iegūt ļoti daudz kūdras.

Īrijas lielākais ezers ir Koriba ezers, kas atrodas valsts rietumu daļā un ir 176 km² liels. Nākamie lielākie ezeri ir Derga ezers un Māska ezers. Īrijas lielākā upe ir Šanonas upe, kuras kopējais garums ir 360,5 kilometri. Nākamās lielākās upes ir Barovas upe un Šīras upe.

Administratīvais iedalījums

Īrija ir vēsturiski sadalīta četrās provincēs, bet administratīvi tā ir sīkāk sadalīta divdesmit deviņās grāfistēs.

Klimats

Vietējo klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, tāpēc to var raksturot kā mērenu. Vasarā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija uzkāpj reizi desmit gados, tāpat ļoti reti tā noslīd līdz -6 grādiem. Nokrišņu daudzums Īrijā ir ļoti liels, jo dažās valsts daļās līst pat līdz 275 dienām gadā.

Demogrāfija

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Pēc tautas skaitīšanu datiem no 2006. līdz 2011. gadam Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 348 tūkstošiem un 2011. gadā sasniedza 4,59 miljonus, pie kam kopējais iebraucēju skaits pieauga no 420 līdz 544 tūkstošiem. Ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par 25% un sasniedza 767 tūkstošus, veidojot 17% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visstraujāk augošās grupas bija rumāņi (+110%), indieši (+91%), poļi (+83%), latvieši (+43%) un lietuvieši (+40%).514 tūkstoši Īrijas iedzīvotāju mājās runāja svešvalodā un visizplatītākā valoda bija poļu, kam sekoja franču, lietuviešu un vācu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
18416 528 799—    
18515 111 557−21.7%
18614 402 111−13.9%
18714 053 187−7.9%
18813 870 020−4.5%
GadsIedz.±%
18913 468 694−10.4%
19013 221 823−7.1%
19113 139 688−2.5%
19262 971 992−5.3%
19362 968 420−0.1%
GadsIedz.±%
19462 955 107−0.4%
19512 960 593+0.2%
19612 818 341−4.8%
19712 978 248+5.7%
19813 443 405+15.6%
GadsIedz.±%
19913 525 719+2.4%
20023 917 203+11.1%
20114 588 252+17.1%
20225 123 536+11.7%
Avoti:[7][8]

Lielākās pilsētas

Īrijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2011. gads)[9]


Dublina

Korka

VietaPilsētaProvinceIedzīvotājiVietaPilsētaProvinceIedzīvotāji


Limerika

Golveja

1DublinaLenstera527 61211BrejaLenstera31 872
2KorkaManstera119 23012NavanaLenstera28 559
3LimerikaManstera91 45413EnisaManstera25 360
4GolvejaKonahta75 52914KilkeniLenstera209 201
5TalaLenstera71 50415TralīManstera23 693
6VoterfordaManstera51 51916KārlovaLenstera23 030
7DanlieraLenstera38 76117DrihednuaLenstera21 561
8DrohedaLenstera38 57818NeisaLenstera20 713
9DandolkaLenstera37 81619AtlonaKonahta20 153
10SordsaLenstera36 92420PortlīšaLenstera20 145

Etniskais sastāvs

Imigranti pēc izcelsmes valsts:[10]

201720182019202020212022
Kopējais iedzīvotāju skaits4 784 3834 830 3924 904 2404 964 4405 006 3245 060 004
Dzimšanas valsts:  Īrija4 219 4994 251 6104 292 2294 321 0344 356 5784 388 737
Ārvalstīs dzimušo skaits:564 884578 782612 011643 406649 746671 267
 Polija127 045129 117130 654132 638135 195135 903
 Apvienotā Karaliste107 330109 303112 414117 426117 820118 083
 Lietuva38 27939 27640 20541 24742 39642 973
 Rumānija29 29328 62827 90227 29427 06826 576
 Latvija20 67121 07021 39421 78722 30322 474
 Vācija13 20014 67317 15718 81118 98920 423
 Nigērija8 5799 84312 60815 23116 10318 430
 ASV12 48012 93314 48715 94516 13617 377
 Francija12 65913 36815 04616 18516 20717 181
 Indija13 06413 14114 42015 62215 62116 906
 Brazīlija15 14814 96215 66916 34715 90316 470
 Spānija12 86013 22814 62915 52215 33616 057
 Ķīna11 42911 90613 35514 57314 62515 647
 Itālija12 34112 48613 52014 21413 98914 565
 Filipīnas5 9756 9809 44111 42512 06013 932
 Slovākija10 13010 41610 61210 98811 29411 416
 Ungārija9 4319 3799 3649 3549 3779 336
 Pakistāna7 8517 5317 5577 5767 2167 382
 Nīderlande5 1495 4026 0946 6086 6256 998
 Dienvidāfrika3 7093 9744 6755 3605 4246 009
 Čehija5 1425 2455 3025 4565 5725 614
 Krievija3 4213 6564 2714 8875 0415 492
 Portugāle4 8454 7995 1135 2775 1165 256
 Horvātija5 2765 1304 9774 8414 7854 697
 Malaizija3 4363 4893 8654 2624 2464 562
 Austrālija2 9243 1183 5363 9443 9674 260
 Kanāda2 9383 0723 4673 8353 8974 176
 Ukraina2 3312 4692 9813 3733 4923 910
 Moldova2 4092 5512 9723 3253 4073 723
 Maurīcija2 3442 4812 7763 0853 1323 350
 Zviedrija1 8622 1202 5202 7732 8103 049
 Igaunija2 2942 3732 4642 5432 6332 672
 Bulgārija2 6552 6272 5922 5682 5592 508
 Taizeme1 3421 3891 6371 8591 8992 120
 Bangladeša1 5781 5751 7691 9461 9162 024
 Beļģija1 3781 4881 6741 8181 8351 960
 Japāna1 2251 3171 5261 6981 7701 909
 Zimbabve1 2291 2841 5161 6841 7121 875
 Saūda Arābija1 8761 8361 8551 8821 8191 853
 Jaunzēlande1 2831 3521 4881 6441 6621 786
 Somija1 0781 2121 4431 5801 6351 726
 Korejas Republika1 1811 2011 3841 5271 5321 652
 Kongo Republika2294838511 1171 2131 459
 Austrija9711 0281 1761 2941 2941 379
 Dānija9251 0161 1451 2411 2601 301
 Baltkrievija5756768791 0521 0981 263
 Šveice8559291 0361 1691 1791 262
 Meksika1 2021 1681 2211 2281 1911 228
 Somālija9299471 0551 1171 1071 205
 Gana6537108301 0031 0571 190
 Sudāna9579401 0161 1041 0791 153
 Venecuēla1 1731 1381 1241 1331 0761 067
 Irāka1 044
 Grieķija1 0139791 0371 0671 0271 038

Latvijas valstspiederīgie

Pamatraksts: Īrijas latvieši

Ja 2006. gada Īrijas tautas skaitīšanā 13 319 aptaujāto cilvēku norādīja tautību latvietis, tad 2011. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 20 593 (19 989 no viņiem apliecināja, ka ir dzimuši Latvijā). Pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gada aprīlī Latvijas valstspiederīgie veidoja 0,5% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita. 50% no Latvijas valstspiederīgajiem bija sievietes un 11% bērni. 5842 (42%) Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka mājās sarunājas krievu valodā, bet 29% Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka angļu valodā runā slikti vai nerunā nemaz.[11]

Atsauces

Skatīt arī

Ārējās saites