Neapole
Neapole (itāļu: Napoli, izrunā: [ˈnaːpoli], neapoliešu: Napule) ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča. Trešā lielākā pilsēta Itālijā aiz Romas un Milānas un lielākā Dienviditālijas pilsēta, Kampānijas un Neapoles provinces centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 960 tūkstoši iedzīvotāju. Slavena ar savu vēsturi, kultūru un gastronomiju — Neapole ir picas dzimtene.[2]
| Neapole | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Napoli | |||
 Neapole ar Vezuvu fonā | |||
| |||
  Neapole  Neapole | |||
| Koordinātas: 40°51′N 14°16′E / 40.850°N 14.267°E 14°16′E / 40.850°N 14.267°E | |||
| Valsts |  Itālija | ||
| Reģions |  Kampānija | ||
| Metropole | Neapole | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 117,27 km2 | ||
| Augstums | 17 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 913 462 | ||
| • blīvums | 8 182,6/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 80100, 80121-80147 | ||
| Tālruņu kods | 081 | ||
| Patrons | Svētais Januārijs | ||
| Mājaslapa | www | ||
| Oficiālais nosaukums: Neapoles vēsturiskais centrs | |||
| Tips | Kultūra | ||
| Kritērijs | ii, iv | ||
| Iekļauts | 1995. gads | ||
| Aizsardzības nr. | 726 | ||
| Valsts | Itālija | ||
| Platība | 1021 ha | ||
 Neapole Vikikrātuvē | |||
Vēsture
Ap 8. gadsimtu p.m.ē. Neapoli (grieķu: Νεάπολις, Neápolis — ‘Jaunā pilsēta’) dibināja sengrieķu kolonisti no Kūmām.
Kaut arī 4. gadsimtā p.m.ē. Neapoli iekaroja Roma, pilsētas grieķu raksturs saglabājās, un Neapole kļuva par vietu, kur mijiedarbojās romiešu un grieķu kultūras. Patīkamā klimata dēļ Neapoles piekraste kļuva par atpūtas vietu daudziem turīgiem romiešiem. Pilsēta ir sens kristietības centrs — leģenda vēsta, ka šeit sprediķojuši Svētais Pēteris un Svētais Pāvils. Pēdējais Romas imperators Romuls Augusts tika nometināts Neapolē, kad Odoakrs to gāza 476. gadā.Kad langobardi iekaroja gandrīz visu Itālijas pussalu, Neapole palika uzticīga Bizantijai. No 638. gada līdz 1137. gadam Neapole bija neatkarīgas Neapoles grāfistes centrs.
1137. gadā Neapoli ieņēma Sicīlijas karalistes karaspēks normāņu karaļa Rodžēro II (Rožē II) vadībā, bet 1266. gadā Neapole kļuva par Sicīlijas karalistes galvaspilsētu.1442. gadā Neapoli ieņēma Aragonas karalis Alfonso V, un pats kļuva par Neapoles karali. Turpmākos gadsimtus Neapole un Dienviditālija politiski bija vairāk saistīta ar Spāniju, nekā ar Ziemeļitāliju.
1861. gada 6. septembrī pilsētā ienāca Garibaldi karaspēks, un īsi pēc tam pilsēta un visa Dienviditālija kļuva par Itālijas karalistes sastāvdaļu.19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Neapole bija viens no itāļu emigrācijas centriem, liela daļa no itāļu izcelsmes emigrantiem pasaulē nāk no Neapoles. Kopš 18. gadsimta Neapolē darbojas organizētās noziedzības organizācija kamorra (Camorra).
Kultūra
Pazīstama ar saviem muzejiem — Museo Archeologico Nazionale Napoli (lieliski romiešu mākslas paraugi) un Museo di Capodimonte (Mikelandželo, Karavadžo, Ticiāns u.c.). Slavena arī ar pasaulē vecāko darbojošos operu — Teatro di San Carlo (1737).
Cilvēki
Neapolē dzimuši:
- Džovanni Lorenco Bernīni (Gian Lorenzo Bernini) (1598–1680) — arhitekts
- Libero Bovio (Libero Bovio) (1883–1942) — dzejnieks
- Eduardo De Filipo (Eduardo De Filippo) (1900–1984) — aktieris
- Enriko De Nikola (Enrico De Nicola) (1877–1959) — politiķis
- Armando Diass (Armando Diaz) (1861–1928) — karavadonis
- Luka Džordāno (Luca Giordano) (1632–1705) — gleznotājs
- Enriko Karūzo (Enrico Caruso) (1873–1921) — operdziedonis
- Benedeto Kroče (Benedetto Croce) (1866–1952) — filozofs
- Rudžero Leonkavallo (Ruggero Leoncavallo) (1857–1919) — komponists
- Džordžo Napolitāno (Giorgio Napolitano) (1926–2023) — politiķis
- Džakopo Sanacaro (Jacopo Sannazaro) (1458–1530) — dzejnieks
- Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti) (1685–1757) — komponists
- Paolo Sorrentīno (Paolo Sorrentino) (1970) — kinorežisors
- Džambatista Viko (Giambattista Vico) (1668–1744) — filozofs
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neapole.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)