Neapole

Neapole (itāļu: Napoli, izrunā: [ˈnaːpoli], neapoliešu: Napule) ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča. Trešā lielākā pilsēta Itālijā aiz Romas un Milānas un lielākā Dienviditālijas pilsēta, Kampānijas un Neapoles provinces centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 960 tūkstoši iedzīvotāju. Slavena ar savu vēsturi, kultūru un gastronomiju — Neapole ir picas dzimtene.[2]

Neapole
pilsēta
Napoli
Neapole ar Vezuvu fonā
Neapole ar Vezuvu fonā
Karogs: Neapole
Karogs
Ģerbonis: Neapole
Ģerbonis
Neapole (Itālija)
Neapole
Neapole
Neapole (Kampānija)
Neapole
Neapole
Koordinātas: 40°51′N 14°16′E / 40.850°N 14.267°E / 40.850; 14.267 14°16′E / 40.850°N 14.267°E / 40.850; 14.267
ValstsKarogs: Itālija Itālija
Reģions Kampānija
MetropoleNeapole
Platība
 • Kopējā117,27 km2
Augstums17 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā913 462
 • blīvums8 182,6/km²
Laika joslaCET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST)CEST (UTC+2)
Pasta indekss80100, 80121-80147
Tālruņu kods081
PatronsSvētais Januārijs
Mājaslapawww.comune.napoli.it
Oficiālais nosaukums: Neapoles vēsturiskais centrs
TipsKultūra
Kritērijsii, iv
Iekļauts1995. gads
Aizsardzības nr.726
ValstsKarogs: Itālija Itālija
Platība1021 ha
Neapole Vikikrātuvē
Karte
Neapole

Vēsture

Ap 8. gadsimtu p.m.ē. Neapoli (grieķu: Νεάπολις, Neápolis — ‘Jaunā pilsēta’) dibināja sengrieķu kolonisti no Kūmām.

Kaut arī 4. gadsimtā p.m.ē. Neapoli iekaroja Roma, pilsētas grieķu raksturs saglabājās, un Neapole kļuva par vietu, kur mijiedarbojās romiešu un grieķu kultūras. Patīkamā klimata dēļ Neapoles piekraste kļuva par atpūtas vietu daudziem turīgiem romiešiem. Pilsēta ir sens kristietības centrs — leģenda vēsta, ka šeit sprediķojuši Svētais Pēteris un Svētais Pāvils. Pēdējais Romas imperators Romuls Augusts tika nometināts Neapolē, kad Odoakrs to gāza 476. gadā.Kad langobardi iekaroja gandrīz visu Itālijas pussalu, Neapole palika uzticīga Bizantijai. No 638. gada līdz 1137. gadam Neapole bija neatkarīgas Neapoles grāfistes centrs.

1137. gadā Neapoli ieņēma Sicīlijas karalistes karaspēks normāņu karaļa Rodžēro II (Rožē II) vadībā, bet 1266. gadā Neapole kļuva par Sicīlijas karalistes galvaspilsētu.1442. gadā Neapoli ieņēma Aragonas karalis Alfonso V, un pats kļuva par Neapoles karali. Turpmākos gadsimtus Neapole un Dienviditālija politiski bija vairāk saistīta ar Spāniju, nekā ar Ziemeļitāliju.

1861. gada 6. septembrī pilsētā ienāca Garibaldi karaspēks, un īsi pēc tam pilsēta un visa Dienviditālija kļuva par Itālijas karalistes sastāvdaļu.19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Neapole bija viens no itāļu emigrācijas centriem, liela daļa no itāļu izcelsmes emigrantiem pasaulē nāk no Neapoles. Kopš 18. gadsimta Neapolē darbojas organizētās noziedzības organizācija kamorra (Camorra).

Kultūra

Pazīstama ar saviem muzejiem — Museo Archeologico Nazionale Napoli (lieliski romiešu mākslas paraugi) un Museo di Capodimonte (Mikelandželo, Karavadžo, Ticiāns u.c.). Slavena arī ar pasaulē vecāko darbojošos operuTeatro di San Carlo (1737).

Cilvēki

Neapolē dzimuši:

  • Džovanni Lorenco Bernīni (Gian Lorenzo Bernini) (1598–1680) — arhitekts
  • Libero Bovio (Libero Bovio) (1883–1942) — dzejnieks
  • Eduardo De Filipo (Eduardo De Filippo) (1900–1984) — aktieris
  • Enriko De Nikola (Enrico De Nicola) (1877–1959) — politiķis
  • Armando Diass (Armando Diaz) (1861–1928) — karavadonis
  • Luka Džordāno (Luca Giordano) (1632–1705) — gleznotājs
  • Enriko Karūzo (Enrico Caruso) (1873–1921) — operdziedonis
  • Benedeto Kroče (Benedetto Croce) (1866–1952) — filozofs
  • Rudžero Leonkavallo (Ruggero Leoncavallo) (1857–1919) — komponists
  • Džordžo Napolitāno (Giorgio Napolitano) (1926–2023) — politiķis
  • Džakopo Sanacaro (Jacopo Sannazaro) (1458–1530) — dzejnieks
  • Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti) (1685–1757) — komponists
  • Paolo Sorrentīno (Paolo Sorrentino) (1970) — kinorežisors
  • Džambatista Viko (Giambattista Vico) (1668–1744) — filozofs

Atsauces

Ārējās saites