D vitamīns
D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.[1][2] Cilvēkiem šīs grupas svarīgākie savienojumi ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols).
Ir pieci D vitamīna veidi — sākot no D1 līdz D5, no kuriem izplatītākie ir D2 vitamīns (ergokalciferols) un D3 vitamīns (holekalciferols). Uzturā D vitamīns sastopams reti un nelielos daudzumos — zivju aknu eļļās un ar to bagātinātos produktos, kā arī bagātinātā govs un sojas pienā, sulās, margarīnos un daļā sēņu.[3] D provitamīns atrodams ir raugā. Taču cilvēkam šis vitamīns lielākoties veidojas ādas epidermas apakšējos slāņos saules gaismas (ultravioleto (UVB) staru) ietekmē no D provitamīna ergosterola, kas ir holesterīna atvasinājums. D vitamīna trūkums[4] var izraisīt rahītu un kaulu atmiekšķēšanos jeb osteoporozi.D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc to nav vajadzīgs papildināt katru dienu — organismā veidojas šī vitamīna rezerves.
Ieteicamais līmenis
Lai D vitamīna koncentrācija būtu veselībai pietiekoša, šo savienojumu koncentrācijai jābūt 30—50 ng/ml.[5] Šie savienojumi jeb D vitamīns cilvēka dzīvības procesos ir ļoti svarīgi.[6] Nepietiekamais uzņemtais saules starojums augstākos platuma grādos (indikatīvi augstāk par 42. ziemeļu platuma grādu,[7] Rīgas platuma grāds ir 57[8]) potenciāli var radīt dažādas veselības problēmas populācijā, tāpēc D vitamīna līmeni iesaka noteikt reizi gadā.[5] D vitamīns veidojas UVB un UVC (ultravioletās gaismas viļņu garumu diapazoni) klātbūtnē, tomēr literatūrā tiek norādīts nosacīti plašs ietekmes aktivācijas vērtību diapazons 260—315 nm, piemēram, 270—290 nm un gadalaiki, piemēram, ziema, kad cilvēka ķermeni, atkarībā no platuma grādiem, var nesasniegt pietiekami daudz saules gaismas šajā diapazonā un nepieciešams uzņemt D vitamīnu ar pārtiku un, pēc analīzēm un ārsta norādījumiem, ar vitamīniem.
Kopējo ultravioletā starojuma indeksu Latvijā mēra un publicē LVĢMC.[9] Veselībai svarīgais sauļošanās laiks D vitamīna pietiekamai iedarbībai būtu jāsalāgo ar ultravioletās radiācijas indeksu (URI), kura augstas, iedarbīgas, bet laikā ierobežotas izmantošanas maksimālā vērtība ir septiņas vienības.[9] Lai sekmīgi uzņemtu D vitamīnu ar saules starojumu, tiek rekomendēts sauļoties ne ilgāk par 15—20 minūtēm[10][11] vairākas reizes dienā, līdz āda iesauļojas, jo ādas iedegums ir ādas aizsardzība pret UV stariem un D vitamīns vairs neveidojas.
Pārdozēšana
D vitamīna toksicitāte ir reta.[12] Lietojot D vitamīna preparātus, dažiem cilvēkiem ir hipersensitivitāte, un ir iespējama toksiska pārdozēšana, it īpaši cilvēkiem ar primāro hiperparatireozi.[13] Tā izraisa kalcija izgulsnēšanos asinsvados, hipertensiju un nieru kalcinozi, kuras dēļ rodas arī nieru mazspēja. Parasti šīs izmaiņas notiek, ja D vitamīna preparātus lieto vairāk kā 1 mg dienā (40 000 IE dienā), un tās ir neatgriezeniskas.[nepieciešama atsauce]
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: D vitamīns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- D vitamīns Latvijas Izglītības informatizācijas sistēma