Raugs
Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī. Sarunvalodā vārdu "raugs" visbiežāk izmanto kā sinonīmu "Saccharomyces cerevisiae" sugai. Mikoloģijā ar vārdu "raugs" apraksta filoģenētiski nesaistītu sēņu grupu, kurai ir kopīgas morfoloģiskās pazīmes un dzīvesveids.
Zināmo rauga sēņu sugu skaits ir ap 1500, kuras pieder pie asku sēnēm un bazīdijsēnēm.[1]
Raugus plaši izmanto pārtikas rūpniecībā rūgšanas nodrošināšanai, arī spirta rūgšanā. Pārtikas rūpniecībā Saccharomyces cerevisiae ir viens no visbiežāk izmantotajiem raugiem.
Raugu (konkrēti Saccharomyces cerevisiae sugu) lieto medicīnā kā uztura bagātinātāju. Pārslu veidā to var pievienot ēdieniem garšas uzlabošanai (tam piemīt sieram līdzīga garša). Tā sastāvā ir:
- olbaltumvielas;
- ogļhidrāti;
- B vitamīni;
- D provitamīns;
- minerālvielas (kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors).
S. cerevisiae arī izmanto kā modeļorganismu molekulārajā bioloģijā un šūnu bioloģijā.
Dabā raugi ir plaši izplatīti visdažādākajās ekosistēmās, tostarp uz augiem un dzīvniekos (arī cilvēkā). Lielākā daļa raugu ir nekaitīgi vai pat labvēlīgi (piemēram, dažas Pseudozyma sugas pasargā augus no patogēniem,[2] Saccharomyces boulardii raugs tiek iekļauts daudzu cilvēkiem domātu probiotiķu sastāvā).[3] Daži raugi spēj izraisīt oportūnistiskās infekcijas augos (piem., Taphrina betulina bērzos izraisa vējslotu veidošanos)[4] un cilvēkos (piem., Cryptococcus neoformans un C. gattii izraisa kriptokokozi).[5]