Doneckas apgabals
Doneckas apgabals (ukraiņu: Донецька область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabaliem rietumos, Harkivas apgabalu ziemeļos, Luhanskas apgabalu ziemeļaustrumos, kā arī Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un Azovas jūru dienvidos.
| Doneckas apgabals | |||
| Донецька область | |||
| — apgabals — | |||
 | |||
| |||
 | |||
| Valsts |  Ukraina | ||
|---|---|---|---|
| Centrs | Donecka (oficiāli), Kramatorska (faktiski) | ||
| Administratīvais iedalījums | 46 | ||
| Platība | |||
| - Kopā | 26 517 km² | ||
| Iedzīvotāji (2014) | |||
| - Kopā | 4 343 900 | ||
| - Blīvums | 163,8/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | ukraiņi (56,87%) krievi (38,22%) grieķi (1,61%) | ||
| Mājaslapa: http://donoda.gov.ua | |||
 Doneckas apgabals Vikikrātuvē | |||
Vēsture
Tagadējā Doneckas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1223. gadā šī apgabala teritorijā notika Kauja pie Kalkas upes, kurā Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku. Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.
Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižas Seču, bet dienvidu daļu pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam.
No 1754. gada daļa no apgabala bija iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doneckas apgabals. 19. gadsimta beigās šeit sāka attīstīties metalurģiskā rūpniecība. 1869. gadā kazaku ciema vietā nodibināja pilsētu.
No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921).1921. gadā šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1924. gadā to nodēvēja par Staļinu.1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Staļinas apgabalu, 1938. gadā to sadalīja Staļinas un Vorošilovgradas apgabalos. 1961. gadā to pārdēvēja par Doneckas apgabalu.
No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—1015. gadā ieņēma Doneckas apgabala austrumu daļu.
Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)
| Tautība | Skaits[1] | % |
|---|---|---|
| ukraiņi | 2 744 149 | 56,87% |
| krievi | 1 844 399 | 38,22% |
| grieķi | 77 516 | 1,61% |
| baltkrievi | 44 525 | 0,92% |
| tatāri | 19 161 | 0,40% |
| armēņi | 15 734 | 0,33% |
| ebreji | 8 825 | 0,18% |
| azerbaidžāņi | 8 075 | 0,17% |
| gruzīni | 7 197 | 0,15% |
| moldāvi | 7 171 | 0,15% |
| citi | 48 811 | 1,01% |
| kopā | 4 825 563 | 100% |
Lielāko etnisko grupu izmaiņas (1939—2001)
| Tautība | 1939 | 1959 | 1989 | 2001 |
|---|---|---|---|---|
| ukraiņi | 59,3% | 55,6% | 50,7% | 56,9% |
| krievi | 31,2% | 37,6% | 43,6% | 38,2% |
| grieķi | 3,0% | 2,2% | 1,6% | 1,6% |
| baltkrievi | 0,9% | 1,5% | 1,5% | 0,9% |
| tatāri | 0,5% | 0,6% | 0,5% | 0,4% |
| armēņi | 0,1% | 0,1% | 0,2% | 0,3% |
| ebreji | 2,1% | 1,0% | 0,5% | 0,2% |
Administratīvi teritoriālais iedalījums
Administratīvais iedalījums no 2020. gada
2020. gada 18. jūlijā, rajonu skaits Doneckas apgabalā tika samazināts līdz 8 rajoniem.[2][3]
| Nosaukums | Platība | Iedzīvotāji (2022) | Centrs | Iedalījums |
|---|---|---|---|---|
| Bahmutas rajons | 1687 | 220 275 | Bahmuta | 7 teritoriālās kopienas |
| Doneckas rajons | 2895 | 1 484 514 | Donecka | 6 teritoriālās kopienas |
| Horļivkas rajons | 2468 | 662 069 | Horļivka | 9 teritoriālās kopienas |
| Kaļmiuskes rajons | 3132 | 120 769 | Kaļmiuske | 5 teritoriālās kopienas |
| Kramatorskas rajons | 5186 | 543 371 | Kramatorska | 12 teritoriālās kopienas |
| Mariupoles rajons | 2620 | 502 909 | Mariupole | 5 teritoriālās kopienas |
| Pokrovskas rajons | 4020 | 386 451 | Pokrovska | 14 teritoriālās kopienas |
| Volnovahas rajons | 4491 | 139 014 | Volnovaha | 8 teritoriālās kopienas |
Administratīvais iedalījums līdz 2020. gadam
Līdz 2020. gadam, administratīvi Doneckas apgabals iedalījās 28 apgabala pakļautības pilsētās un 18 rajonos. Kopā apgabalā 2003. gada 1. janvārī bija:[4]
- 18 rajoni,
- 52 pilsētas,
- tajā skaitā 28 apgabala pakļautības pilsētas,
- 131 pilsētciemats un ciemats,
- 1121 ciems,
- 21 pilsētas rajons 4 pilsētās.
Rajoni
| Apzīmējums kartē | Nosaukums | Platība | Iedzīvotāji (2001) | Centrs | Iedalījums |
|---|---|---|---|---|---|
| a | Amvrosijivkas rajons | 1455 | 55072 | Amvrosijivka | 1 pilsēta: Amvrosijivka; 3 pilsētciemati: Vojkovska, Kutejnikove, Novoamvrosijivske; 12 ciema padomes |
| b | Bahmutas rajons | 1687 | 53866 | Bahmuta[P 1] | 1 pilsēta: Siverska; 1 pilsētciemats: Luhanske; 24 ciema padomes |
| f | Dobropiļļas rajons | 949 | 20482 | Dobropiļļa[P 1] | 1 pilsētciemats: Svjatohorivka; 10 ciema padomes |
| r | Jasinuvatas rajons | 809 | 30165 | Jasinuvata[P 1] | 3 pilsētciemati: Verhņotorecke, Želanne, Očeretine; 9 ciema padomes |
| g | Kostjantiņivkas rajons | 1172 | 21032 | Kostjantiņivka[P 1] | 20 ciema padomes |
| i | Limanas rajons[P 2] | 1018 | 24781 | Limana[P 1] | 5 pilsētciemati: Drobiševe, Kirovska, Novoseļivka, Jampiļa, Jarova; 7 ciema padomes |
| h | Krasnoarmijskas rajons | 1316 | 37384 | Krasnoarmijska[P 1] | 3 pilsētciemati: Hrodivka, Novoekonomične, Udačne; 17 ciema padomes |
| j | Marjinkas rajons | 1350 | 90434 | Marjinka | 3 pilsētas: Marjinka, Krasnohorivka, Kurahove; 2 pilsētciemati: Oleksandrivka, Staromihajļivka; 15 ciema padomes |
| k | Novoazovskas rajons | 1000 | 38861 | Novoazovska | 1 pilsēta: Novoazovska; 1 pilsētciemats: Sedove; 14 ciema padomes |
| l | Oleksandrivkas rajons | 1010 | 22883 | Oleksandrivka | 1 pilsētciemats: Oleksandrivka; 15 ciema padomes |
| m | Peršotravņevas rajons | 792 | 29241 | Manhuša | 2 pilsētciemati: Manhuša, Jalta; 6 ciema padomes |
| n | Slovjanskas rajons | 1273 | 39165 | Slovjanska[P 1] | 4 pilsētciemati: Andrijivka, Bilbasivka, Rajhorodoka, Čerkaske; 12 ciema padomes |
| o | Starobeševes rajons | 1255 | 56048 | Starobeševe | 1 pilsēta: Komsomoļske; 2 pilsētciemati: Starobeševe, Novijsvita; 11 ciema padomes |
| q | Šahtarskas rajons | 1194 | 23570 | Šahtarska[P 1] | 13 ciema padomes |
| p | Teļmanoves rajons | 1340 | 35058 | Teļmanove | 3 pilsētciemati: Teļmanove, Andrijivka, Mirne; 12 ciema padomes |
| c | Velika Novosilkas rajons | 1901 | 49272 | Velika Novosilka | 1 pilsētciemats: Velika Novosilka; 15 ciema padomes |
| d | Volnovahas rajons | 1848 | 92630 | Volnovaha | 1 pilsēta: Volnovaha; 6 pilsētciemati: Blahodatne, Volodimirivka, Donske, Novotrojicke, Oleņivka, Oļhinka; 27 ciema padomes |
| e | Volodarskes rajons | 1221 | 31169 | Volodarske | 1 pilsētciemats: Volodarske; 10 ciema padomes |
Apgabala pilsētas
| Numurs kartē | Nosaukums | Platība | Iedzīvotāji (2001) | Iedalījums |
|---|---|---|---|---|
| 2 | Avdijivka | 29 | 37210 | |
| 3 | Bahmuta | 73 | 113360 | 3 pilsētas: Bahmuta, Soledara, Časivjara; 1 pilsētciemats: Krasna Hora |
| 6 | Debaļceve | 37 | 52214 | 2 pilsētas: Debaļceve, Svitlodarska; 1 pilsētciemats: Miroņivska |
| 8 | Mirnohrada | 23 | 55815 | |
| 9 | Dobropiļļa | 20 | 71695 | 3 pilsētas: Dobropiļļa, Bilicke, Bilozerske; 1 pilsētciemats: Novodonecke |
| 10 | Dokučajevska | 119 | 25265 | |
| 1 | Donecka | 570 | 1033424 | 9 pilsētas rajoni; 1 pilsēta: Mospine; 1 pilsētciemats: Larine |
| 11 | Družkivka | 46 | 74901 | 1 pilsēta: Družkivka; 2 pilsētciemati: Oleksijevo-Družkivka, Rajske |
| 7 | Torecka | 62 | 87024 | 2 pilsētas: Torecka, Zaļizne; 3 pilsētciemati: Kirove, Novhorodske, Ščerbiņivka |
| 26 | Harcizka | 207 | 114105 | 3 pilsētas: Harcizka, Zuhresa, Ilovajska; 3 pilsētciemati: Zujivka, Trojickoharcizska, Hirne |
| 5 | Horļivka | 422 | 314660 | 3 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Hoļmivske, Zajceve, Pantelejmoņivka; 1 ciema padome |
| 28 | Jasinuvata | 19 | 37552 | |
| 12 | Jenakijeve | 425 | 161535 | 3 pilsētas: Jenakijeve, Vuhlehirska, Bunhe; 4 pilsētciemati: Bulavinske, Karlomarksove, Korsuņa, Oļhovatka |
| 14 | Hrestivka | 7 | 30910 | |
| 15 | Kostjantiņivka | 66 | 95111 | |
| 16 | Kramatorska | 356 | 216162 | 1 pilsēta: Kramatorska; 4 pilsētciemati: Bileņke, Krasnotorka, Šabeļkivka, Jasnohirka |
| 17 | Limana | 192 | 29610 | |
| 18 | Krasnoarmijska | 39 | 83251 | 2 pilsētas: Krasnoarmijska, Rodinske; 1 pilsētciemats: Ševčenko |
| 19 | Makijivka | 426 | 432830 | 5 pilsētas rajoni; 5 pilsētciemati: Hruzkozorjanske, Proletarske, Jasiņivka, Krinična, Nižņa Krinka; 1 ciema padome |
| 20 | Mariupole | 244 | 514548 | 4 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Sartana, Starijkrima, Talakovka |
| 21 | Novohrodivka | 5 | 17473 | |
| 22 | Selidove | 108 | 62589 | 3 pilsētas: Selidove, Hirnika, Ukrajinska; 4 pilsētciemati: Kurahivka, Cukurine, Višneve, Komišivka |
| 23 | Slovjanska | 74 | 146585 | 3 pilsētas: Slovjanska, Svjatohirska, Mikolajivka |
| 24 | Sņižne | 189 | 82609 | 1 pilsēta: Sņižne; 5 pilsētciemati: Andrijivka, Hirnicke, Zaļisne, Pervomajske, Severne |
| 27 | Šahtarska | 51 | 71658 | 1 pilsēta: Šahtarska; 3 pilsētciemati: Kontarne, Serdite, Stižkivske |
| 25 | Toreza | 105 | 95632 | 1 pilsēta: Toreza; 2 pilsētciemati: Pelahijivka, Rozsipne |
| 4 | Vuhledara | 5 | 17440 | |
| 13 | Ždaņivka | 2 | 14793 | 1 pilsēta: Ždaņivka; 1 pilsētciemats: Viļhivka |
- Piezīmes
Pilsētu karte
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Doneckas apgabals.