Eiropas Padome
Eiropas Padome (angļu: Council of Europe) ir desmit Rietumeiropas valstu 1949. gadā dibinātā starpvalstu organizācija, kuras statūtos noteiktais mērķis ir "panākt lielāku vienotību starp tās locekļiem to ideālu un principu nodrošināšanai un īstenošanai, kuri veido šo valstu kopējo mantojumu un veicina to ekonomisko un sociālo progresu".[3] Oficiālās valodas — angļu un franču. Eiropas Padomes iestādes rezidē Strasbūrā.
Conseil de l'Europe | |
 | |
 | |
| Abreviatūra | CoE (Council of Europe) |
|---|---|
| Izveidots | Londonas līgums (1949) |
| Tips | Reģionālā starpvalstiskā organizācija |
| Galvenā mītne | Strasbūra, Francija |
| Atrašanās vieta | |
Dalībnieki |
|
Oficiālās valodas s | angļu,franču Citas darba valodas: vācu, itāļu, krievu[1][2] |
Ģenerālsekretārs | Marija Pejčinović Burić |
Ģenerālsekretāra vietnieks | Gabriella Battaini-Dragoni |
Parlamentārās asamblejas prezidents | Rik Daems |
Ministru komitejas prezidents | Péter Szijjártó |
Kongresa prezidents | Anders Knape |
| Tīmekļa vietne | www |
Dalībvalstis
2022. gada sākumā Eiropas Padomē bija 47 dalībvalstis (dalībvalstis nebija Baltkrievija, Kosova un Vatikāns).
Krievijas izstāšanās
2022. gada 25. februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Padome nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.[4]10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievijas Federācija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomes darbā, jo Krievijai nedraudzīgās NATO un Eiropas Savienības valstis izmanto Eiropas Padomi, lai paštīksminātos un slavētu Rietumu pārākumu.[5]
Struktūrvienības
- Ģenerālsekretārs (kopš 2019. gada — M. Pejčinoviča-Buriča)
- Ministru komiteja
- Parlamentārā asambleja
- Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa
- Cilvēktiesību komisārs (no 2018. gada — Dunja Mijatoviča)
- Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropas Padome.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- EP portāls(angliski)(franciski)
- EP Informācijas centrs