Fiziskā ģeogrāfija

Fiziskā ģeogrāfija jeb dabas ģeogrāfija^[1], arī fizioģeogrāfija, ir viena no ģeogrāfijas pamata nozarēm, kas pētī dabas objektus un to veidošanos Zemes virsas tuvumā.^[2] Tā ir arī dabaszinātņu nozare. Tā nodarbojas ar Zemes fizisko īpatnību izpēti, pētot tās litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, pedosfēru, kā arī biosfēras ģeogrāfiskos aspektus. Fizisko ģeogrāfiju var iedalīt šādās galvenajās nozarēs, no kurām daļa ir interdisciplināras:

• ainavu zinātne,
• augšņu zinātne,
• bioģeogrāfija,
• glacioloģija,
• ģeodēzija,
• ģeomorfoloģija,
• hidroloģija un hidrogrāfija,
  • limnoloģija,
• klimatoloģija un paleoklimatoloģija,
• krastu procesu izpētes nozare,
• meteoroloģija,
• okeanogrāfija,
• paleoģeogrāfija,
• vides ģeogrāfija un vides zinātne.