Gaismas piesārņojums
Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.
Lielāko gaismas piesārņojumu rada lielās pilsētas un rūpniecības objekti. Gaismas piesārņojumu rada ielu apgaismojums, lieli reklāmas paneļi, atsevišķu ēku izgaismojums, utt. Liels daudzums gaismas tiek virzīts vai arī atstarojas uz augšu. Gaismas piesārņojumu pastiprina arī putekļu daļiņas gaisā.
Gaismas piesārņojums ir kā blakusefekts civilizācijas industrializācijai. Tas ir sevišķi izplatīts blīvi apdzīvotās attīstītās valstīs.
Sekas
Kā jebkurš piesārņojums, arī gaismas piesārņojums negatīvi ietekmē ekosistēmu un tam ir daudz blakusefektu.
Enerģijas pārtēriņš
Apgaismojumam tiek tērēta ¼ daļa no kopējā enerģijas patēriņa.[1] Saprātīgāka apgaismojuma izmantošana ietaupa nozīmīgus naudas resursus, samazina neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu un samazina siltumnīcas efektu veidojošo gāzu izmešanu atmosfērā.
Ietekme uz dzīvajiem organismiem
Uz Zemes vienmēr ir eksistējusi noteikta gaismas un tumsas maiņa, pie kuras arī ir pielāgojušies dzīvie organismi. Gaismas piesārņojums atsevišķās vietās šo maiņas ciklu stipri ietekmē, ietekmējot arī dzīvos organismus. Gaismas piesārņojums ietekmē dzīvnieku orientēšanās spējas, maina mednieka—medījuma attiecības, ietekmē dzīvnieku psiholoģiju.
Pētījumi apliecina, ka gaismas piesārņojums ap ūdenstilpēm attur zooplanktonu no virspuses aļģu apēšanas, veicinot „ūdens ziedēšanu”, kas, savukārt, ietekmē ūdens kvalitāti.[2]
Entomologi apliecina, ka apgaismojums naktī ietekmē naktstauriņu un citu naktī lidojošu kukaiņu orientēšanās spējas.[3] Augi, kurus apputeksnē naktstauriņi, šajā gadījumā cieš, jo nav alternatīva apputeksnētāja.
Migrējošos putnus ietekmē gaismas augstceltnēs, tie iet bojā, ietriecoties šajās celtnēs.
Ietekme uz astronomiju
Gaismas piesārņojuma dēļ lielās pilsētās praktiski nav iespējams veikt debess ķermeņu novērošanu, jo pārgaismotajās debesīs ir redzami tikai spilgtākie objekti. Ja tumšās debesīs cilvēks ar neapbruņotu aci var redzēt 2 — 3 tūkstošus zvaigžņu, tad pilsētas apstākļos var saskatīt tikai līdz pussimtam. Lielās pilsētās ir novērojamas vienīgi spožās zvaigznes, Mēness, Merkurs, Venera, Marss, Jupiters un Saturns. Praktiski nav redzami tālie kosmosa objekti: miglāji, galaktikas, zvaigžņu kopas u.c. Grūti ir saskatīt zvaigznāju kontūras, jo daudzi zvaigznāji ietver sevī vājas zvaigznes.
Gaismas piesārņojums traucē ne tikai astronomiem—amatieriem, bet arī observatorijām. Mūsdienās observatorijas tiek būvētas tālu no lielām pilsētām, lai izvairītos no gaismas un atmosfēras piesārņojuma.
Atsauces
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gaismas piesārņojums |