Greitsleivleiks

Greitsleivleiks (kļūdaini arī Lielais Vergezers; angļu: Great Slave Lake, franču: Grand lac des Esclaves) ir liels ezers Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijās. Otrs lielākais ezers no Kanādas teritorijā pilnībā esošajiem ezeriem aiz Greitbērleika. Dziļākais ezers Ziemeļamerikā — 614 metri. Desmitais lielākais pasaules ezers pēc tilpuma. Ūdens apmaiņas laiks ir 8 gadi.

Greitsleivleiks
Ezera piekraste
Atrodas	Kanāda   Ziemeļrietumu Teritorijas
Koordinātas	61°40′0″N 114°07′0″W / 61.66667°N 114.11667°W / 61.66667; -114.11667 114°07′0″W / 61.66667°N 114.11667°W / 61.66667; -114.11667
Platība	28 930 km2
Lielākais garums	480 km
Lielākais platums	109 km
Vidējais dziļums	41 m
Lielākais dziļums	614 m
Tilpums	2088 km3
Augstums v.j.l.	156 m
Izteka	Makenzi
Sateces baseins	985 300 km2
Baseina valstis	Kanāda
Apdz. vietas krastos	Jelounaifa
Greitsleivleiks
Greitsleivleiks Vikikrātuvē

Ezers ir vismaz daļēji aizsalis 8 mēnešus gadā, ziemā pāri ezeram var braukt ar automašīnu. Ezera rietumu krastu klāj meži bet austrumu krasts un ziemeļu līcis jau ir klāts ar tundrai raksturīgu augāju. Lielais Vergezers ir lielāka pēcleduslaikmeta ezera atlieka. Ezera austrumu līcis ir īpaši ainavisks — šeit ir daudz salu, augstas klintis, ūdenskritumi un krāces, kas sasniedz ezeru.

1930. gados ezera apkaimē tika atklāts zelts un tika nodibināta Jelounaifas pilsēta — tagadējā Ziemeļrietumu teritoriju galvaspilsēta. 1967. gadā tika pabeigts ceļš apkārt ezeram.

Ezera, kā arī tajā ietekošās Sleivas upes nosaukums cēlies no sleivu (Slavey) indiāņu tautas, kas apdzīvoja šo apvidu arī eiropiešu ierašanās brīdī. Sleivu tautas angļu valodas sākotnējais nosaukums Slave (‘vergs’) cēlies kā tulkojums no to kaimiņu un tradicionālo ienaidnieku krī nicinošā apzīmējuma awokanak vai awonak, kas apzīmēja slevu miermīlīgo un pakļāvīgo dzīvesveidu. Vēlākos gados nosaukums tulkots citās, tajā skaitā arī latviešu, valodās kā «Vergu ezers» un «Vergu upe».^[1]