Gvadalupe

Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Gvadelupa.

Gvadalupe (spāņu: Isla Guadalupe) ir neliela vulkāniska sala Klusā okeāna ziemeļaustrumos ap 240 km no Meksikas piekrastes.^[1] Administratīvi ietilpst Meksikas Lejaskalifornijas štata Ensenadas municipalitātē. Sala veidojusies no diviem vulkānu konusiem, kas ziemeļu daļā paceļas līdz 1298 m augstumam (Ogastas kalns). Piekrastē vairākas nelielas saliņas un klintis. Klimats sauss, gada vidējā temperatūra ir 15,9 ± 1,77 °C jūras līmenī un 12 ± 6 °C vidējā un augšējā daļā, ziemās vērojamas lietusgāzes. Vidējais gaisa relatīvais mitrums 65%.^[2] Gavadalupē nav pastāvīgo iedzīvotāju. Salā divi ciematiņi; ciematā salas dienvidos ir meteostacija un hidroloģijas pētniecības bāze, bet salas austrumos — sezonāla zvejnieku apmetne.

Gvadalupe
Gvadalupes dienvidu krasts
Gvadalupe
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	29°09′0″N 118°14′0″W / 29.15000°N 118.23333°W / 29.15000; -118.23333 118°14′0″W / 29.15000°N 118.23333°W / 29.15000; -118.23333
Platība	253,8 km²
Garums	35 km
Platums	9,5 km
Augstākais kalns	Ogastas kalns 1298 m
Administrācija
Meksika
Štats	Lejaskalifornija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	125 (2005)
Blīvums	0,49/km²
Gvadalupe Vikikrātuvē

Salu 1605. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Sebastjans Viskaino (Sebastián Vizcaíno).^[3] Tā palika neapdzīvota līdz 18. gadsimta sākumam, kad te ieradās amerikāņu, eiropiešu un krievu roņu mednieki, kas salā introducēja vairākas invazīvās dzīvnieku sugas — kazas, kaķus, žurkas un suņus. Ievestās dzīvnieku sugas gandrīz pilnībā iznīcināja unikālo salas ekosistēmu un 20. gadsimta beigās ievestās sugas no salas tika izvāktas.