Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)

Jaunais vilnis
Stila izcelsme	pankroks, ārtroks, glemroks, pabroks, elektroniskā mūzika, ska, fankmūzika
Kultūras izcelsme	1970. gadi. Apvienotā Karaliste un ASV
Tipiski instrumenti	elektriskā ģitāra, basģitāra, bungas, sintezators, vokāls
Atvasinātas formas	Neue Deutsche Welle, jaunais romantisms, sintpops
Jauktie žanri
	Sintpankroks - 2 tune - Elektroklešs - Ņūreivs
Citas tēmas
	Postpankroks - Alternatīvais roks

Jaunais vilnis ir rokmūzikas žanrs, kas kopā ar pankroku radās 1970. gadu otrajā pusē. Tas sākotnēji tika lietots kā sinonīms pankrokam, tomēr vēlāk tika izšķirts kā atsevišķs žanrs, kas ietekmējās arī no elektroniskās un eksperimentālās mūzikas, arī disko mūzikas un modu subkultūras.

Žanra nosaukums cēlās no franču jaunā viļņa kino kustības nosaukuma.^[1]

Mūzika, kas tika sacerēta jaunā viļņa stilā lielāko popularitāti sasniedza tieši 1980. gados, tomēr arī vēlākajos gados un mūsdienās ļoti daudzi slaveni izpildītāji ietekmējas no jaunā viļņa un cenšas spēlēt šī žanra mūziku.

Atsauces

Literatūra

Cateforis, Theodore. Are We Not New Wave?: Modern Pop at the Turn of the 1980s. University of Michigan Press, 2011. gada 7. jūnijs. ISBN 978-0-472-03470-3.

[1]