Meteoru plūsma

Meteoru plūsma izveidojas, mijiedarbojoties Zemes atmosfērai un komētām. Komētas ir kā netīras sniega pikas (veidotas no sasaluša ūdens un iežiem), kuras ceļo Saules sistēmā. Katru reizi, kad komēta lido gar Sauli, daļa ūdens iztvaiko un reizē ar putekļu daļiņām izplūst kosmiskajā telpā. Tā veidojas komētām raksturīgā, no Zemes redzamā „aste”. Šīs daļiņas veido meteoroīdus, kuri izplatās pa visu komētas orbītu. Zemei riņķojot ap Sauli, Zemes orbīta reizēm šķērso komētas orbītu. Tad arī sākas meteoru plūsma, jo Zemes atmosfērā nonāk komētas orbītā esošie meteoroīdi. Astronomi ir noskaidrojuši gandrīz visas meteoru plūsmas radošās komētas. Meteoroīdu plūsmas lido pa noteiktām orbītām un Zemes orbīta šīs plūsmas šķērso noteiktos laikos. Meteoru plūsmas tiek sauktas pēc tā, kurā zvaigznājā atrodas to radiants. Piemēram, Leonīdas vērojamas nākam no Lauvas zvaigznāja (latīņu: Leo).

Vairumā gadu redzamākā meteoru plūsma ir Perseīdas. Tās savu maksimumu sasniedz 12. augustā, kad ik minūti iespējams redzēt pa meteoram. Iespējams iespaidīgākā meteoru plūsma ir Leonīdas. Apmēram ik pēc 33 gadiem Leonīdas rada meteoru „vētru”, kad meteoru plūsma ir īpaši blīva. Sekundes laikā var vienlaicīgi redzēt pat 10 meteorus^[1]. Pēdējās divas masīvās Leonīdu plūsmas bija 1933. un 1966. gadā. 1999. gadā Leonīdas nebija tik izteiktas. Nākamais Leonīdu maksimums gaidāms 2032. gadā. Pārējos gados Leonīdas ir mazāk izteiktas par Perseīdām.