Monarhs
Monarhs (no grieķu: μόναρχος, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma. Valsts pārvaldes sistēmu šajā gadījumā sauc par monarhiju. Dažkārt par monarhu kļūst vēlēšanu ceļā (skat. Polija—Lietuva, Mongoļu impērija).
Izšķir absolūto monarhiju, kurā monarham nav juridisko ierobežojumu savas varas realizēšanā, un konstitucionālo monarhiju, kurā monarhs pakļaujas valsts likumdošanas varai.
Mūsdienu rietumu demokrātijās monarhiem parasti ir tikai pārstāvnieciskas un simboliskas funkcijas, tāpēc pēc darbības principiem rietumu monarhija daudz neatšķiras no republikas.
Konsorts — oficiāli nekronēts līdzvaldītājs (piemēram, Lielbritānijas monarhs ir par tādu kronētais karalis Čārlzs III, bet viņa sieva Kornvolas hercogiene, Kamila ir "konsorte", jo nav kronēta).
Reģents jeb pavaldonis — monarha nepilngadības gadījumā kāds no valsts augstākajiem aristokrātiem vai radinieks, kurš pilda monarha pienākumus līdz tas sasniedz pilngadību, piemēram, Ernests Johans Bīrons bija Krievijas Impērijas reģents 1740. gadā.
Eiropas monarhu tituli
Monarhi Eiropā lietoja kādu no vairākiem tradicionāliem tituliem. Katram titulam bija nosaukums vīriešu un sieviešu dzimtē (izņemot pāvestu). Sieviešu dzimtes nosaukumu lietoja ne tikai tad, kad valdnieks bija sieviete, bet arī monarhu sievām, vai vīriem, ja tās/tie bija kronēti. Tomēr dažkārt monarha dzīvesbiedrs netika kronēts un lietoja citu titulu: piemēram, karalienes vīrs princis Filips, Edinburgas hercogs nav Apvienotās Karalistes karalis Filips.
19.—20 gadsimta monarhijas Eiropā revolūciju ceļā lielāko tiesu nomainīja demokrātijas, dažās valstīs tomēr saglabājoties konstitucionālajai monarhijai.
| Tituls | Sieviešu dzimtē | Valdījums | Latīņu valodā | Piemēri |
|---|---|---|---|---|
| pāvests | nav[1] | pāvestība[2] | Papa | Pāvesta Valstu monarhs un vēlāk Vatikāna pilsētvalsts valdnieks. Diplomātiskajās attiecībās tiek uzskatīts par augstāku titulu nekā imperators. |
| imperators | imperatore | impērija | Imperator | Romas impērija, Bizantijas impērija, Svētā Romas impērija, Krievijas Impērija, Francija, Austroungārija, Vācijas Impērija (pēc 1918. gada neviena vairs nepastāv), Indijas imperators (nelieto kopš 1947. gada, kad Indijai tika piešķirta neatkarība no Britu impērijas). Japānas monarhija ir mūsdienās vienīgā monarhija, kas joprojām lieto šo titulu. |
| karalis | karaliene | karaliste | Rex | Izplatīts tituls lielākās suverēnās valstīs. |
| cars | cariene | cariste | lat. Caesar, grieķ. kαῖσαρ | Krievijas (1547—1721), Bulgārijas, Serbijas monarhu tituls |
| lielhercogs | lielhercogiene | lielhercogiste | Magnus Dux | Mūsdienās lieto: Luksemburga. Vēsturē lietots: Lietuvā, Bādenē (Vācija), Somijā, Toskānā u.c. |
| erchercogs | erchercogiene | erchercogiste | Arci Dux | Vēsturē lietots: tikai Austrijā, Austrijas erchercogiste. Titulu lietoja Hābsburgu dinastijas loceklim. |
| princis arī firsts | princese arī firstiene | principāts | Princeps | Vai nu tuvs monarha radinieks, troņmantnieks, vai radinieks suverens valdnieks. Mūsdienās: Monako, Lihtenšteina, Velsa; Andora. Vēsturē: Serbija |
| hercogs | hercogiene | hercogiste | Dux | Titulu lietoja daudzu zemju valdnieki, arī Kurzemes un Zemgales hercogi |
| lielkņazs (statusa ziņā līdzvērtīgs karalim vai lielhercogam) | lielkņaziene | lielkņaziste | Vēsturē lietots: Maskavijā, Lietuvas Dižkunigaitijā, Polijā. | |
| kņazs (statusa ziņā līdzvērtīgs hercogam vai grāfam, atkarībā no vietas un laika) | kņaziene | kņaziste | Vēsturē lietots: Maskavijā, Lietuvas Dižkunigaitijā, Polijā. |
Tituli citos reģionos
- Āfrika
- Amerika
- cacique — aborigēnu tituls
- hueji tlatoani — Acteku impērijā
- Adžaw — maiju civilizācijā
- hapak inka — Inku impērijā
- morubiksaba — tupi ciltīs
- karalis — Amerikas kolonijās
- ša-kuan — Amerikas indiāņu ciltīs lietots tituls pasaules valdniekam
- imperators — sk. Nortons I
- Āzija
- arasan — Šrilankā
- druk gjalpo — Butānas karaļa pārmantojamais tituls
- čakravarti rādža — Šrilankā
- čogjal — "dievišķais valdnieks", valdīja Sikimā līdz 1975. gadam
- kagan — centrālās Āzijas ciltīs
- hvangže — valstīs, kas aptvēra visu Koreju
- vang — Korejas valstīs, kas neaptvēra visu Korejas teritoriju
- huángdì — Ķīnas impērijā (imperators)
- susuhanan — Indonēzijas prinča valstī Surakartā, līdz tās likvidēšanai
- sultāns — Brunejā, Javā, Omānā
- mahārādža — Šrilankā
- sumeramikoto, okimi — karalis Japānā
- tennō or mikado — imperators Japānā
- sjoguns — japāņu diktators, titulu lieto tikai samurajs
- vang — Ķīnā pirms impērijas
- patabenda — apakš-karalis Šrilankā
- frabat somdej frahaojuhua — Taizemes karalis (Siāma)
- datu — Filipīnās pirms kolonizācijas
- rādža — Filipīnās pirms kolonizācijas
- rādža — Šrilankā
- Eiropa
- arka — armēņu karalis
- Basilejs — valdnieks senajā Grieķijā
- despots — Serbijā, cēlies no Bizantijas
- vezér — senajā Ungārijā
- fežedelem — viduslaiku Ungārijā
- vaivads (vojvoda) — Serbijā
- domn (rumāņu val.); gospodars (senslāvu val.) — viduslaiku Rumānijā (Moldova, Valāhija)
- rí, rúirí, rí rúireach un ard rí — pirmsnormāņu Īrijā
- kņaz/kņagiņa, kņez/kņegiņa (parasti tulko kā "princis") — Kijivas Krievzemē
- kral — Horvātijā un Serbijā
- ķeizars (Kaiser) — Vācijas Impērijā
- car/carica — Bulgārijā, Krievijā un Serbijā
- kunigaikštis — Lietuvas, lielkņazs, lielhercogs
- župan, arī veliki župan — Serbijā un Horvātijā
- Indija
- badšahs — Indijas imperators
- natan — virsaiša tituls
- ešman — virsaiša tituls unitāņiem un nambiriešiem Keralā
- mahārādža — karalis
- navab, vali — prinču valstu islāma valdnieki Mugalu vai Britu impērijās.
- Nizam — musulmaņu valdnieki
- svargadeo — Asomas karaļi
- tampuran — karalis
- Tuvie Austrumi
- bejs — valdnieks Tunisijā
- kalifs — svēts tituls augstākajam musulmaņu vadītājam, pravieša vietniekam
- emīrs — svēts arābu tituls princim (Kuveita, Apvienotie Arābu Emirāti un Katara)
- hans — mongoļu, tjurku, afgāņu, paštunu vai citu centrālās Āzijas tautu valdnieks
- maliks/malika — arābu karalis (Jordāna, Maroka, Lībija)
- mirza — persiešu, ziemeļafrikāņu vai turku valdnieku tituls, ko vēlāk persiešu ietekmē pārņēma mugalu impērija.
- melek/malka — Jūdu karalistes un Izraēlas karalistes karalis
- padišahs — Persijā, Osmaņu impērijā, Mogulu valstī: imperators, augstākais monarhs
- faraons — senajā Ēģiptē
- šahs — Persijas, Irānas vai Afganistānas karalis
- šahenšahs — Persiešu vai Irāņu imperators
- šeihs — arābu vadonis, princis
- sultāns/sultana — arābu karalis (Omāna, Bruneja un Osmaņu impērija)
- Okeānija
Vispārējie monarhu tituli
- autokrāts — absolūta monarha vispārējs apzīmējums
- imperators — impērijas valdnieks
- lielhercogs — lielhercogistes valdnieks
- karalis — karalistes valdnieks
- princis — neatkarīgas prinča valsts valdnieks
- neatkarīgs hercogs/grāfs/barons — neatkarīgas hercogistes/grāfistes/muižas valdnieks
Atsauces un piezīmes
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Monarhs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)