Nobela prēmija ķīmijā
Nobela prēmija ķīmijā (zviedru: Nobelpriset i kemi) ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901. gada pasniedz par sasniegumiem ķīmijā. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela 1895. gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija svinīgā ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā). Pirmo Nobela prēmiju ķīmijā saņēma nīderlandiešu ķīmiķis Jakobs vant Hofs (Jacobus van 't Hoff) par ķīmiskās dinamikas likumsakarību un osmotiskā spiediena šķīduma atklāšanu. Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt ķīmijā.
| Nobela prēmijas ķīmijā Nobel Prize in Chemistry | |
|---|---|
| Pasniedz par | izcilu ieguldījumu ķīmijā |
| Pasniedz | Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija |
| Vieta | Stokholma, Zviedrija |
| Pirmoreiz pasniegta | 1901 |
| Oficiālā mājaslapa | nobelprize.org |
Laureātu apbalvošana
Parasti oktobrī tiek paziņoti laureātu vārdi. Pēc tam balvu piešķir oficiālajā ceremonijā, kas notiek katru gadu 10. decembrī — Alfrēda Nobela nāves gadadienā. Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā Stokholmā katrs Nobela prēmijas laureāts saņem balvu no Zviedrijas karaļa rokām. Vēlāk Stokholmas rātsnamā notiek Nobela bankets.
Var atlasīt ne vairāk kā trīs laureātus un divus dažādus darbus. Balvu var piešķirt ne vairāk kā trim saņēmējiem gadā. Tas sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas balvas.
Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nobela prēmija ķīmijā.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Nobela prēmija ķīmijā (angliski)