Nobela prēmijas laureāti ķīmijā

• Līdz 2022. gadam Nobela prēmija ķīmijā pasniegtas 114 reizes (kopumā 191 laureātiem, no kuriem divi apbalvoti divas reizes), bet ir bijuši 8 gadi, kad Nobela prēmija ķīmijā nav pasniegta nevienam.
• Nobela prēmiju ķīmijā divas reizes saņēmuši: Frederiks Sengers — 1958. un 1980. gadā; Karls Berijs Šārpless — 2001. un 2022. gadā.
• Vismaz 25 reizes Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par ieguldījumu organiskās ķīmijas jomā.^[4]
• Diviem laureātiem, vāciešiem Rihardam Kūnam (1938) un Ādolfam Butenandam (1939), Vācijas toreizējā valdība liedza saņemt prēmiju. Viņi gan vēlāk saņēma diplomu un medaļu, bet ne naudas prēmiju.
• Divi citi laureāti ir ieguvuši Nobela prēmiju ķīmijā un vēl kādā citā zinātņu jomā: Marija Sklodovska-Kirī (1903. gadā — fizikā, 1911. gadā — ķīmijā) un Lainuss Polings (1954. gadā — ķīmijā, 1962. gadā — Miera veicināšanā).^[5]
• Nobela prēmiju ķīmijā ieguvušas astoņas sievietes — Marija Sklodovska-Kirī (1911), Irēna Žolio-Kirī (1935), Dorotija Kraufuta Hodžkina (1964), Ada Jonata (2009), Frānsisa Arnolda (2018), Emanuela Šarpentjē un Dženifera Dudna (2020), Karolīna Bertoci (2022).^[6]
• Jaunākais Nobela prēmijas ķīmijā laureāts bija Frederiks Žolio-Kirī (1935), kas saņēma balvu 35 gadu vecumā. Savukārt vecākais laureāts — Džons Gudinafs (2019), kas balvu saņēma 97 gadu vecumā.

1901—1910

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1901	Jakobs van't Hofs (1852—1911)	Nīderlande	"ķīmiskās dinamikas likumsakarību un osmotiskā spiediena šķīduma atklāšanu"[8]
1902	Hermanis Emils Fišers (1852—1919)	Vācijas Impērija	"ieguldījumu cukuru un purīna grupas vielu sintēzē"[9]
1903	Svante Arrēniuss (1859—1927)	Zviedrija	"par elektrolītiskās disociācijas teoriju"[10]
1904	Viljams Remzijs (1852—1915)	Apvienotā Karaliste	"inerto gāzu elementu atklāšanu gaisā un to vietas periodiskajā sistēmā noteikšanu"[11]
1905	Ādolfs fon Beiers (1835—1917)	Vācijas Impērija	"par organiskās ķīmijas attīstības veicināšanu ķīmiskajā rūpniecībā, veicot darbu pie organiskajām krāsvielām un hidroaromātiskajiem savienojumiem"[12]
1906	Anrī Muasāns (1852—1907)	Francija	"par viņa darbu pie fluora elementa izpētes un izolācijas"[13]
1907	Eduards Buhners (1860—1917)	Vācijas Impērija	"par viņa bioķīmiskajiem pētījumiem un šūnu bez fermentācijas atklājumiem"[14]
1908	Ernests Rezerfords (1871—1937)	Apvienotā Karaliste  Jaunzēlande	"par ieguldījumu ķīmisko elementu pārveidošanā un radioaktīvo vielu ķīmijā"[14]
1909	Vilhelms Ostvalds (1853—1932)	Vācijas Impērija	"par katalīzes pētījumiem, kā arī par fundamentālo principu izpēti attiecībā uz ķīmisko līdzsvaru un ķīmisko reakciju ātrumu"[15]
1910	Oto Vallahs (1847—1931)	Vācijas Impērija	"par pētījumiem aliciklisko savienojumu ķīmijā"[16]

1911—1920

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1911	Marija Sklodovska-Kirī (1867—1934)	Francija,  Polija	"par ķīmisko elementu rādija un polonija atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu"[17]
1912	Viktors Griņjārs (1871—1935)	Francija	"par Griņjāra reaģentu atklāšanu"[18]
	Pols Sabatjē (1854—1941)		"par organiskos savienojumu hidrogenēšanas sīkdispersu metālu klātienē metodes atklāšanu"[18]
1913	Alfrēds Verners (1866—1919)	Šveice	"par viņa darbu pie atomu molekulu sasaistes [...], jo īpaši neorganiskā ķīmija"[19]
1914	Teodors Viljams Ričardss (1868—1928)	ASV	"par liela skaita ķīmisko elementu atomsvaru precīzu noteikšanu"[20]
1915	Rihards Vilšteters (1872—1942)	Vācijas Impērija	"par viņa augu pigmentu pētījumiem, jo īpaši par hlorofilu"[21]
1916	Prēmija netika piešķirta
1917	Prēmija netika piešķirta
1918	Fricis Hābers (1868—1934)	Vācijas Impērija	"par amonjaka sintēzi no attiecīgajiem elementiem"[22]
1919	Prēmija netika piešķirta
1920	Valters Nernsts (1864—1941)	Vācija	"par viņa ieguldījumu termoķīmijā"[23]

1921—1930

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1921	Frederiks Sodijs (1877—1956)	Lielbritānija	"par viņa ieguldījumu radioaktīvo ķīmisko vielu pētīšanā un izotopu raksturošanā"[24]
1922	Frānsiss Astons (1877—1945)	Lielbritānija	"par daudzu izotopu atklāšanu ar masspektrometrijas analīzes palīdzību un par veselo skaitļu likuma piemērošanu to atklāšanai"[25]
1923	Frics Pregls (1869—1930)	Austrija	"par organisko vielu mikroanalīzes metodes atklāšanu"[26]
1924	Prēmija netika piešķirta
1925	Rihards Zigmondi (1865—1929)	Vācija,  Ungārija	"par pētījumiem koloīdos"[27]
1926	Teodors Svedbergs (1884—1971)	Zviedrija	"par viņa darbu pie dispersajām sistēmām"[28]
1927	Heinrihs Oto Vīlands (1877—1957)	Vācija	"par viņa darbu pie žultsskābes pētīšanas un ar to saistītām vielām"[29]
1928	Ādolfs Oto Reinholds Vindauss (1876—1959)	Vācija	"par viņa pētījumiem pie sterīna un ar tā saistību ar vitamīniem[30]
1929	Artūrs Hardens (1864—1940)	Lielbritānija	"par viņu pētījumiem par cukura fermentāciju un citiem fermentiem"[31]
	Hanss fon Eilers-Čelpils (1873—1964)	Zviedrija
1930	Hanss Fišers (1881—1945)	Vācija	"par viņa pētījumiem pie hēma un hlorofila, jo īpaši pie hēma sintēzes"[32]

1931—1940

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1931	Kārlis Bošs (1874—1940)	Vācija	"par augsta spiediena ķīmisko metožu izstrādi"[33]
	Frīdrihs Bergiuss (1884—1949)
1932	Ērvings Lengmīrs (1881—1957)	ASV	"par pētījumiem virsmas ķīmijā"[34]
1933	Prēmija netika piešķirta
1934	Harolds Jūrijs (1893—1981)	ASV	"par smagā ūdeņraža atklāšanu"[35]
1935	Frederiks Žolio-Kirī (1900—1958)	Francija	"par jaunu radioaktīvo elementu sintēzi"[36]
	Irēna Žolio-Kirī (1897—1956)
1936	Peters Debajs (1884—1966)	Nīderlande	"par viņa darbu pie molekulārajām struktūrām, veicot pētījumus par dipola momentu un rentgenstarojuma un elektronu difrakciju gāzēs"[37]
1937	Volters Hovorts (1883—1950)	Lielbritānija	"par viņa darbu pie ogļhidrātiem un C vitamīna"[38]
	Pauls Karers (1889—1971)	Šveice	"par viņa pētījumiem pie karotinoīdiem, flavīniem un A un B2 vitamīniem"
1938	Rihards Kūns (1900—1967)	Nacistiskā Vācija	"par karotinoīdu un vitamīnu pētījumiem"[39]
1939	Ādolfs Butenands (1903—1995)	Nacistiskā Vācija	"par dzimumhormonu pētījumiem"[40]
	Leopolds Ružička (1887—1976)	Šveice	"par viņa darbu pie polietilēna un augstākiem terpēniem"[40]
1940	Prēmija netika piešķirta

1941—1950

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1941	Prēmija netika piešķirta
1942	Prēmija netika piešķirta
1943	Ģerģs Heveši (1885—1966)	Nacistiskā Vācija	"par izotopu kā marķieru izmantošanu ķīmiskajos procesos"[41]
1944	Oto Hāns (1879—1968)	Nacistiskā Vācija	"par smago kodolu dalīšanās atklāšanu"[42]
1945	Arturi Ilmari Virtanens (1895—1973)	Somija	"par lopbarības konservēšanas tehnoloģijas izstrādi"[43]
1946	Džeimss Samners (1887—1955)	ASV	"par viņa atklājumiem par fermentu kristalizāciju"[44]
	Džons Nortrops (1891—1987)		"par fermentu un vīrusu olbaltumvielu sagatavošanu tīrā formā"[44]
	Vendets Meredits Stenlijs (1904—1971)
1947	Roberts Robinsons (1886—1975)	Lielbritānija	"par viņa pētījumiem par augu produktu bioloģisko nozīmi, jo īpaši par alkaloīdiem"[45]
1948	Arnē Tisēliuss (1902—1971)	Zviedrija	"par viņa elektroforēzes pētījumiem un adsorbcijas analīzi, jo īpaši par atklājumiem attiecībā uz seruma olbaltumvielu sarežģīto raksturu"[46]
1949	Viljams Frensiss Džioks (1895—1982)	ASV	"par viņa ieguldījumu ķīmiskajā termodinamikā, jo īpaši attiecībā uz vielu uzvedību pie ļoti zemas temperatūras"[47]
1950	Oto Dīlss (1876—1954)	Rietumvācija	"par diēnu sintēzes atklāšanu un pētīšanu"[48]
	Kurts Alders (1902—1958)

1951—1960

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1951	Edvīns Makmillans (1907—1991)	ASV	"par viņu atklājumiem transurāna elementu ķīmijā"[49]
	Glens Sīborgs (1912—1999)
1952	Arčers Mārtins (1910—2002)	Lielbritānija	"par preparatīvās hromatogrāfijas izgudrošanu"[50]
	Ričards Sings (1914—1994)
1953	Hermanis Štaudingers (1881—1965)	Rietumvācija	"par viņa atklājumiem makromolekulārajā ķīmijā[51]
1954	Lainuss Polings (1901—1994)	ASV	"par viņa ķīmisko saišu rakstura pētījumiem un to piemērošanu sarežģītu vielu struktūras izskaidrošanā"[52]
1955	Vinsents du Vigneauds (1901—1978)	ASV	"par viņa darbu pie bioķīmiski svarīgākajiem sēra savienojumiem, it īpaši par pirmo polipeptīdu hormona sintēzi"[53]
1956	Kirils Normans Hinšelvūds (1897—1967)	Lielbritānija	"par viņu pētījumiem pie ķīmisko reakciju mehānisma."[54]
	Nikolajs Semjonovs (1896—1969)	PSRS
1957	Aleksandrs Tods (1907—1997)	Lielbritānija	"par viņa darbu pie nukleotīdiem un nukleotīdu sintēzes"[55]
1958	Frederiks Sengers (1918—2013)	Lielbritānija	"par pilno insulīna olbaltuvielu sekvences atklāšanu"[56]
1959	Jaroslavs Heirovskis (1890—1967)	Čehoslovākija	"par polarogrāfisko analīžu metožu atklāšanu un attīstīšanu"[57]
1960	Vilards Libijs (1908—1980)	ASV	"par viņa oglekļa-14 metodi vecuma noteikšanai arheoloģijā, ģeoloģijā, ģeofizikā, kā arī citās zinātņu nozarēs[58]

1961—1970

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1961	Melvins Kelvins (1911—1997)	ASV	"par viņa pētījumiem pie oglekļa dioksīda asimilācijas augos"[59]
1962	Makss Peručs (1914—2002)	Lielbritānija	"par viņu pētījumiem pie lodveida olbaltumvielu struktūrām"[60]
	Džons Kendrū (1917—1997)
1963	Karls Cīglers (1898—1973)	Rietumvācija	"par viņu atklājumiem augsto polimēru ķīmijas un tehnoloģijas jomā"[61]
	Džūlio Nata (1903—1979)	Itālija
1964	Dorotija Kraufuta Hodžkina (1910—1994)	Lielbritānija	"par nozīmīgu bioķīmisku vielu struktūru noteikšanu ar rentgenstaru tehniku"[62]
1965	Roberts Bērnss Vudvorts (1917—1979)	ASV	"par izciliem sasniegumiem organiskās sintēzes jomā"[62]
1966	Roberts Malikens (1896—1986)	ASV	"par viņa darbu pie ķīmisko saišu un elektroniskās molekulas struktūras pētījumiem ar molekulāro orbitāļu metodi"[62]
1967	Manfrēds Eižens (dzimis 1927)	Rietumvācija	"par viņu veiktajiem ātro ķīmisko reakciju pētījumiem, līdzsvara zudumu izraisot ar ļoti īsiem enerģijas impulsiem"[63]
	Ronalds Norišs (1897—1978)	Lielbritānija
	Džordžs Porters (1920—2002)
1968	Lārss Onsagers (1903—1976)	ASV	"par viņa vārdā nosauktās sakarības atklāšanu, kam ir fundamentāla loma neatgriezenisko procesu termodinamikā"[64]
1969	Dereks Bartons (1918—1998)	Lielbritānija	"par viņu ieguldījumu konformācijas jēdziena izveidē un tā piemērošanā ķīmijā"[64]
	Ods Hasels (1897—1981)	Norvēģija
1970	Luīss Federiko Leloirs (1906—1987)	Argentīna	"par viņa atklājumiem sakarā ar cukura nukleotīdiem un to lomu ogļhidrātu biosintēzē"[65]

1971—1980

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1971	Gerhards Hercbergs (1904—1999)	Kanāda  Rietumvācija	"par viņa ieguldījumu elektronu struktūras un molekulu uzbūves izpratnē, īpaši par brīvajiem radikāļiem"[66]
1972	Kristiāns Anfinsens (1916—1995)	ASV	"par viņa darbu pie ribonukleāzes pētījumiem, īpaši par saistību starp aminoskābju secību un bioloģiski aktīvo konformāciju"[67]
	Stenfords Mūrs (1913—1982)	ASV	"par viņu ieguldījumu izpratnes veidošanā par saistību starp ķīmisko struktūru un ribonukleāzes aktīvā centra katalītisko darbību"[67]
	Viljams Hauards Šteins (1911—1980)	ASV
1973	Ernsts Oto Fišers (1918—2007)	Rietumvācija	"par viņu savstarpēji neatkarīgo novatorisko darbu metālorganiskajā ķīmijā par tā sauktajiem sendviču savienojumiem"[68]
	Džefrijs Vilkinsons (1921—1996)	Lielbritānija
1974	Pols Florijs (1910—1985)	ASV	"par viņa fundamentālo darbu — gan teorētisko, gan eksperimentālo — makromolekulu fizikālajā ķīmijā"[69]
1975	Džons Vorkaps Kornforts (1917—2013)	Austrālija  Apvienotā Karaliste	"par darbu pie fermentu katalizēto reakciju stereoķīmijas"[70]
	Vladimirs Prelogs (1906—1998)	Šveice (dzimis Sarajevā,  Austroungārija)	"par viņa pētījumu par organisko molekulu un reakciju stereoķīmiju"[70]
1976	Viljams Lipskombs (1919—2011)	ASV	"par pētījumiem par borānu struktūru, kas izgaismo ķīmiskās savienošanas problēmas"[71]
1977	Iļja Prigožins (1917—2003)	Beļģija (dzimis Maskavā,  Krievijas Impērija)	"par viņa ieguldījumu nesabalansētā termodinamikā, īpaši par izkliedējošo struktūru teoriju"[72]
1978	Pīters Mičels (1920—1992)	Apvienotā Karaliste	"par viņa ieguldījumu izpratnes veidošanā par bioloģisko enerģijas pārnesi, formulējot ķīmisko osmotisko teoriju"[73]
1979	Herberts Brauns (1912—2004)	ASV (dzimis Londonā,  Apvienotā Karaliste)	"par boru un fosforu saturošu savienojumu izmantošanu, attiecīgi attīstot tos kā nozīmīgus reaģentus organiskajā sintēzē"[74]
	Georgs Vitigs (1897—1987)	Rietumvācija
1980	Pols Bergs (dzimis 1926. gadā)	ASV	"par fundamentāliem nukleīnskābju bioķīmijas pētījumiem, īpaši ņemot vērā rekombinanto DNS"[75]
	Volters Gilberts (dzimis 1932. gadā)	ASV	"par viņu ieguldījumu bāzes secību noteikšanā nukleīnskābēs"[75]
	Frederiks Sengers (1918—2013)	Apvienotā Karaliste

1981—1990

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1981	Keniči Fukui (1918—1998)	Japāna	"par viņu neatkarīgi izstrādātajām teorijām, kas attiecas uz ķīmisko reakciju gaitu"[76]
	Roalds Hofmans (dzimis 1937. gadā)	ASV (dzimis Zoločivā,  Polija, tagad  Ukraina)
1982	Ārons Klugs (1926—2018)	Apvienotā Karaliste (dzimis Žeivā,  Lietuva)	"par kristalogrāfiskās elektronu mikroskopijas izstrādi un bioloģiski svarīgu nukleīnskābju-olbaltumvielu kompleksu strukturālo noskaidrošanu"[77]
1983	Henrijs Taube (1915—2005)	ASV (dzimis Saskatūnā,  Kanāda)	"par viņa darbu pie elektronu pārnešanas reakciju mehānismiem, īpaši metālu kompleksos"[78]
1984	Roberts Brūss Merifīlds (1921—2006)	ASV	"par cietās matricas ķīmiskās sintēzes metodoloģijas izstrādi"[79]
1985	Herberts Hauptmans (1917—2011)	ASV	"par izciliem sasniegumiem tiešu kristālu struktūru noteikšanas metožu izstrādē"[80]
	Džeroms Karls (1918—2013)	ASV
1986	Dadlijs Heršbahs (dzimis 1932. gadā)	ASV	"par viņu ieguldījumu ķīmisko elementāro procesu dinamikā"[81]
	Juaņs Lī (dzimis 1936. gadā)	ASV (dzimis Taivānā)
	Džons Polaņi (dzimis 1929. gadā)	Kanāda
1987	Donalds Krams (1919—2001)	ASV	"par molekulu ar struktūrai specifisku, augstas selektivitātes mijiedarbību izstrādi un izmantošanu"[82]
	Žans-Marī Lehs (dzimis 1939. gadā)	Francija
	Čārlzs Pedersens (1904—1989)	ASV (dzimis Pusanā, Korejā)
1988	Johans Deizenhofers (dzimis 1943. gadā)	Rietumvācija	"par fotosintētiskās reakcijas centra trīsdimensiju struktūras noteikšanu"[83]
	Roberts Hūbers (dzimis 1937. gadā)	Rietumvācija
	Hartmuts Mičels (dzimis 1948. gadā)	Rietumvācija
1989	Sidnijs Altmans (1939—2022)	Kanāda /  ASV	"par RNS katalītisko īpašību atklāšanu"[84]
	Tomass Kečs (dzimis 1947. gadā)	ASV
1990	Eliass Džeimss Korijs (dzimis 1928. gadā)	ASV	"par organiskās sintēzes teorijas un metodoloģijas izstrādi"[85]

1991—2000

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1991	Ričards Ernsts (1933—2021)	Šveice	"par ieguldījumu augstas izšķirtspējas kodola magnētiskās rezonanses (KMR) spektroskopijas metodoloģijas izstrādē"[86]
1992	Rūdolfs Markuss (dzimis 1923. gadā)	ASV (dzimis Monreālā,  Kanāda)	"par viņa ieguldījumu elektronu pārnešanas reakciju teorijā ķīmiskajās sistēmās"[87]
1993	Kerijs Muliss (1944—2019)	ASV)	"par ieguldījumu metožu pilnveidošanā ķīmijā, kuras pamatā ir DNS, par polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodes izgudrojumu"[88]
	Maikls Smits (1932—2000)	Kanāda (dzimis Blekpūlā,  Apvienotā Karaliste)	"par ieguldījumu metožu pilnveidošanā ķīmijā, kuras pamatā ir DNS, par viņa būtisko ieguldījumu uz oligonukleotīdu balstītas, lokāli orientētas mutaģenēzes izveidē un tās attīstībā olbaltumvielu pētījumos""[88]
1994	Džordžs Olā (1927—2017)	ASV (dzimis Budapeštā,  Ungārija)	"par ieguldījumu karbokatjonus ķīmijā"[89]
1995	Pauls Krutzens (1933—2021)	Nīderlande	"par darbu atmosfēras ķīmijā, jo īpaši attiecībā uz ozona veidošanos un sadalīšanos"[90]
	Mario Molina (1943—2020)	ASV (dzimis Mehiko,  Meksika)
	Frenks Roulends (1927—2012)	ASV
1996	Roberts Kērls (1933—2022)	ASV	"par fullerēnu atklāšanu"[91]
	Harolds Kroto (1939—2016)	Apvienotā Karaliste
	Ričards Smallijs (1943—2005)	ASV
1997	Pols Boijers (1918—2018)	ASV	"par fermentatīvā mehānisma, kas ir pamatā adenozīna trifosfāta (ATF) sintēzei, noskaidrošanu"[92]
	Džons Volkers (dzimis 1941. gadā)	Apvienotā Karaliste
	Jenss Skou (1918—2018)	Dānija	"par pirmā jonu transportējošā enzīma Na+/K+-ATPase atklāšanu"[92]
1998	Valters Kons (1923—2016)	ASV (dzimis Vīnē,  Austrija)	"par blīvuma funkcionāļa teorijas attīstīšanu"[93]
	Džons Popls (1925—2004)	Apvienotā Karaliste	"par skaitļošanas metožu attīstību kvantu ķīmijā"[93]
1999	Ahmeds Zeveils (1946—2016)	Ēģipte /  ASV	"par viņa pētījumiem par ķīmisko reakciju pārejas stāvokļiem, izmantojot femtosekundes spektroskopiju"[94]
2000	Alans Hīgers (dzimis 1936. gadā)	ASV	"par elektrovadošu polimēru atklāšanu un attīstību"[94]
	Alans Makdiarmids (1927—2007)	ASV /  Jaunzēlande (dzimis Māstertonā,  Jaunzēlande)
	Hideki Širakava (dzimis 1936. gadā)	Japāna

2001—2010

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2001	Viljams Stendišs Noulss (1917—2012)	ASV	"par darbu pie hirāli katalizētām hidrogenēšanas reakcijām"[95]
	Rjodži Nojori (dzimis 1938. gadā)	Japāna
	Karls Berijs Šārpless (dzimis 1941. gadā)	ASV	"par viņa darbu pie hirāli katalizētām oksidācijas reakcijām"[95]
2002	Džons Fenns (1917—2010)	ASV	"par bioloģisko makromolekulu identifikācijas un struktūras analīzes metožu izstrādi, par mīksto desorbcijas jonizācijas metožu izstrādi bioloģisko makromolekulu masas spektrometriskajai analīzei"[96]
	Koiči Tanaka (dzimis 1959. gadā)	Japāna
	Kurts Vultrihs (dzimis 1938. gadā)	Šveice	"par bioloģisko makromolekulu identifikācijas un struktūras analīzes metožu izstrādi, par kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas izstrādi bioloģisko makromolekulu trīsdimensiju struktūras noteikšanai šķīdumā"[96]
2003	Pīters Agrs (dzimis 1949. gadā)	ASV	"par atklājumiem attiecībā uz kanāliem šūnu membrānās, par ūdens kanālu atklāšanu"[97]
	Roderiks Makinons (dzimis 1956. gadā)	ASV	"par atklājumiem attiecībā uz kanāliem šūnu membrānās, par jonu kanālu strukturāliem un mehāniskiem pētījumiem"[97]
2004	Ārons Cehanovers (dzimis 1947. gadā)	Izraēla	"par atklājumu saistībā ar olbaltumvielu noārdīšanas ar ubikvitīna starpniecību"[98]
	Ābrams Herško (dzimis 1937. gadā)	Izraēla (dzimis Karcagā,  Ungārija)
	Ērvins Rozs (1926–2015)	ASV
2005	Īvs Šovēns (1930—2015)	Francija	"par metatēzes metodes izstrādi organiskajā sintēzē"[99]
	Roberts Grabss (1942–2021)	ASV
	Ričards Šroks (dzimis 1945. gadā)	ASV
2006	Rodžers Kornbergs (dzimis 1947. gadā)	ASV	"par viņa pētījumiem par eikariotu transkripcijas molekulārajiem pamatiem"[100]
2007	Gerhards Ertls (dzimis 1936. gadā)	Vācija	"par ķīmisko procesu pētījumiem uz cietām virsmām"[101]
2008	Osamu Šimomura (1928—2018)	ASV (dzimis Kioto,  Japāna)	"par zaļi fluorescējošā proteīna atklāšanu un attīstību"[102]
	Mārtins Čalfijs (dzimis 1947. gadā)	ASV
	Rodžers Tsiens (1952—2016)	ASV
2009	Venkatramans Ramakrišnans (dzimis 1952. gadā)	ASV (dzimis Tamilnādā,  Indija)	"par ribosomas struktūras un funkcijas pētījumiem"[103]
	Tomass Steics (1940—2018)	ASV
	Ada Jonata (dzimusi 1939. gadā)	Izraēla
2010	Ričards Heks (1931—2015)	ASV	"par pallādija katalizētiem šķērssavienojumiem organiskajā sintēzē"[104]
	Eiči Negiši (1935—2021)	Japāna
	Akira Suzuki (dzimis 1930. gadā)	Japāna

2011—2020

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2011	Dens Šehtmans (dzimis 1941. gadā)	Izraēla	"par kvazikristālu atklāšanu"[105]
2012	Braiens Kobilka (dzimis 1955. gadā)	ASV	"par veiktajiem ar G-proteīnu saistītu receptoru pētījumiem"[106]
	Roberts Lefkovics (dzimis 1943. gadā)	ASV
2013	Mārtins Karpluss (dzimis 1930. gadā)	ASV (dzimis Vīnē,  Austrija)	"par daudzlīmeņu modeļu izstrādi sarežģītām ķīmiskām sistēmām"[107]
	Mihaels Levits (dzimis 1947. gadā)	ASV /  Apvienotā Karaliste /  Izraēla (dzimis Pretorijā,  Dienvidāfrika)
	Arjē Varšels (dzimis 1940. gadā)	ASV /  Izraēla
2014	Ēriks Becigs (dzimis 1960. gadā)	ASV	"par superizšķirtspējīgas fluorescences mikroskopijas izstrādi"[108]
	Štefans Hells (dzimis 1962. gadā)	Vācija (dzimis  Rumānija)
	Viljams Mērners (dzimis 1953. gadā)	ASV
2015	Tomass Lindāls (dzimis 1938. gadā)	Zviedrija	"par DNS reparācijas mehāniskiem pētījumiem"[109]
	Pols Modrihs (dzimis 1946. gadā)	ASV
	Azizs Sandžars (dzimis 1946. gadā)	ASV /  Turcija
2016	Žans Pjērs Sovažs (dzimis 1944. gadā)	Francija	"par molekulāro mašīnu projektēšanu un sintēzi"[110]
	Freizers Stodarts (dzimis 1942. gadā)	Apvienotā Karaliste /  ASV
	Bernards Ferings (dzimis 1951. gadā)	Nīderlande
2017	Žaks Djubošē (dzimis 1942. gadā)	Šveice	"par krioelektroniskās mikroskopijas izstrādi šķīduma biomolekulu augstas izšķirtspējas struktūras noteikšanai"[111]
	Joahims Franks (dzimis 1940. gadā)	ASV /  Vācija
	Ričards Hendersons (dzimis 1945. gadā)	Apvienotā Karaliste
2018	Frānsisa Arnolda (dzimusi 1956. gadā)	ASV	"par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem"[112]
	Džordžs Smits (dzimis 1941. gadā)	ASV	"par peptīdu un antivielu fāgu displeja metodi"[112]
	Gregorijs Vinters (dzimis 1951. gadā)	Apvienotā Karaliste
2019	Džons Gudinafs (dzimis 1922. gadā)	ASV	"par litija jonu bateriju izstrādi"[113]
	Stenlijs Vaitingems (dzimis 1941. gadā)	Apvienotā Karaliste /  ASV
	Akira Josino (dzimis 1948. gadā)	Japāna
2020	Emanuela Šarpentjē (dzimusi 1968. gadā)	Francija	"par gēnu rediģēšanas metodi"[114]
	Dženifera Dudna (dzimusi 1964. gadā)	ASV

2021—pašlaik

Gads	Laureāti	Valsts[7]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2021	Benjamins Lists (dzimis 1968. gadā)	Vācija	"par asimetriskas organokatalīzes attīstīšanu"[115]
	Deivids Makmilans (dzimis 1968. gadā)	Apvienotā Karaliste  ASV
2022	Karolīna Bertoci (dzimusi 1966. gadā)	ASV	"par "klikšķa ķīmijas" un bioortogonālās ķīmijas attīstīšanu"[116]
	Mortens Meldāls (dzimis 1954. gadā)	Dānija
	Karls Berijs Šārpless (dzimis 1941. gadā)	ASV
2023	Mungi Bavendi (dzimis 1961. gadā)	ASV	"par kvantu punktu atklāšanu un sintēzi"[117]
	Luiss Bruss (dzimis 1943. gadā)	ASV
	Aleksejs Jekimovs (dzimis 1945. gadā)	ASV

• Nobela prēmija ķīmijā Arhivēts 2018. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē. (angliski)