Obsidiāns

Romiešu enciklopēdista Plīnija Vecākā sarakstītajā "Dabas Vēsturē" ir daži teikumi par vulkānisko stiklu, sauktu par "obsiānu" (obsian), tā nosauktu pēc tā līdzības ar akmeni, ko Etiopijā atradis romiešu zinātnieks Obsius.^[6][7][8]

Obsidiāns ir līdzīgs minerāliem, taču par īstu minerālu nav uzskatāms, jo tas ir stiklveidīgs, nevis kristālisks, turklāt tā sastāvs ir pārāk sarežģīts, lai veidotu vienotu minerālvielu. To dažkārt klasificē kā mineraloīdu. Nav konstatēts, ka obsidiāns būtu veidojies senāk par krīta periodu.

Tīrs obsidiāns parasti ir tumšas krāsas, kas variē atkarībā no piemaisījumiem. Dzelzs un magnijs obsidiānam dod nokrāsu no tumši brūnas līdz melnai.
Gandrīz bezkrāsainu paraugu ir ļoti maz. Dažos obsidiāna paraugos iekļautās mazu, baltu, radiāli izvietotu kristālu kopas uz melnā akmens virsmas veido plankumainu vai sniegpārsliņu veida rakstu.

Obsidiāns var saturēt gāzes burbulīšu ieslēgumus, kas radušies no lavas plūsmas, šie burbulīši var radīt interesantus efektus, piemēram, zelta mirdzumu.
Mirdzošu, varavīksnei līdzīgu spīdumu obsidiānam izraisa magnetīta nanodaļiņu ieslēgumi.^[9]

Obsidiānu var atrast vietās, kur notikuši riolītiska tipa izvirdumi. To iespējams atrast Argentīnā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Austrālijā,^[10] Kanādā, Čīlē, Gruzijā, Grieķijā, Salvadorā, Gvatemalā, Islandē, Itālijā, Japānā, Kenijā, Meksikā, Jaunzēlandē, Papua-Jaungvinejā, Peru, Skotijā, Turcijā un ASV. Amerikas Savienotajās Valstīs obsidiāna atradnes ir daudzos rietumu štatos, ieskaitot Arizonu, Kolorado, Ņūmeksiku, Teksasu, Jūtas štatu, Vašingtonu,^[11] Oregonu^[12] un Aidaho. Obsidiānu var atrast arī austrumu ASV štatos Virdžīnijā, kā arī Pensilvānijā un Ziemeļkarolīnā.

Eiropā, Vidusjūras reģionā ir tikai četras galvenās obsidiāna atradnes — Pantelleria salā Vidusjūrā, Lipari un Palmarolas salās Tirēnu jūrā un Monte Arči Sardīnijā.^[13]

Senajā Grieķijā obsidiāna atradnes bijušas Egejas jūrā atrodošajās Milosas un Giali salās.^[14]

Aizvēsturiskajos Tuvajos Austrumos svarīgākās obsidiāna atradnes bijušas centrālajā Anatolijā.^[15][16][17]

Pirmās arheoloģiskās liecības par obsidiāna izmantošanu ir Kariandusi Kenijā un citviet no vēlā Ašelas (Acheulian) perioda (kas sācies pirms 1.5 miljoniem gadu), atradumi datēti ar 700 000 gadu pr. Kr., objektu skaits šajās atradnēs gan bija neliels, salīdzinot ar neolīta perioda atradnēm.^{[18][19][20][21][22]}

Obsidiāns tika novērtēts akmens laikmetā, jo to, līdzīgi kā kramu, varēja lauzt, lai izveidotu asmeņus vai bultu uzgaļus. To nopulējot, bija iespējams izveidot kaut ko līdzīgu spoguļiem.

Mūsdienu arheologi ir izstrādājuši sistēmu, ar kuras palīdzību pēc atradumu hidratācijas (mitruma) pakāpes ir iespējams noteikt šo artefaktu salīdzinošo vecumu. Nonākot saskarē ar gaisu, obsidiāns uzsūc mitrumu. Tikko nolauztā obsidiāna gabalā parasti ir nedaudz mazāk kā 1% ūdens. Laika gaitā ūdens lēnām difundē, veidojot artefaktā šauras josliņas, kuras iespējams ieraudzīt un izmērīt ar dažādām ierīcēm, piemēram, mikroskopā 40 — 80 reižu palielinājumā.^[23][24]

Tuvie Austrumi

Ubaidas (Ubaid) periodā, 5. gadu tūkstotī pr. Kr., no obsidiāna, iegūta no atsegumiem, kas atrodas mūsdienu Turcijā, tikuši izgatavoti asmeņi.^[25] Senie ēģiptieši izmantojuši no Vidusjūras austrumu un Sarkanās jūras dienvidu reģioniem ievestu obsidiānu. Obsidiāns izmantots arī rituālām vajadzībām tā asuma un īpatnējā izskata dēļ.^[26] Vidusjūras austrumu reģionos tas izmantots darbarīku, spoguļu un dekoratīvu priekšmetu izgatavošanai.^[27]

Obsidiāna atradnes bijušas arī tagadējās Izraēlas teritorijā. Ar zinātniskām metodēm salīdzinot obsidiāna paraugus no dažādiem reģioniem, ir izdevies atklāt tirdzniecības ceļus un apmaiņas tīklus, par kuriem agrāk nekas nebija zināms.^[28]

Amerika

Rūpīgi analizējot obsidiāna izmantošanu noteiktās kultūrās, periodos vai vietās, var gūt daudz informācijas par tirdzniecību, ražošanu, izplatīšanu un tādējādi saprast civilizācijas ekonomiskos, sociālos un politiskos aspektus. Seno maiju pilsētas Jaščilanas (Yaxchilian) arheoloģiskajos pētījumos drupās atrastas obsidiāna atlūzas sniedza ziņas par kara norisi šajā apvidū.^[29]

Vēl viens piemērs ir arheoloģiskie izrakumi atradnēs Kalifornijā, kur senatnē dzīvojuši čumašanu (Chumash) cilts indiāņi, kur izdevās atklāt ievērojamus tirdzniecības sakarus ar Casa Diablo Sierra Nevada kalnos Kalifornijas austrumos.^[30]

Amerikas pamatiedzīvotāji tirgoja obsidiānu visas Amerikas teritorijā. Katrs vulkāns un dažos gadījumos pat viena un tā paša vulkāna dažādi izvirdumi rada atšķirīga veida obsidiānu, ļaujot arheologiem izsekot konkrētā artefakta izcelsmei.

Čīlē obsidiāna instrumenti ir atrasti pat 400 km attālumā no vulkāna, kur šis obsidiāns savulaik izveidojies.^[31][32]

Lieldienu sala

Lieldienu salā (tās polinēziešu nosaukums Rapanui), kas slavena ar savām moai — gigantiskajām akmens galvām, obsidiāns tika izmantots šo skulptūru acu zīlītēm.

Lai gan ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) nav apstiprinājusi obsidiāna izmantošanu medicīniskām vajadzībām, daži ķirurgi to izmanto skalpeļu asmeņiem, jo labi apstrādāts obsidiāna asmens ir daudzkārt asāks par ķirurģisko skalpeli, kas izgatavots no augstas kvalitātes tērauda. Šāda asmens griezējdaļa ir tikai apmēram 3 nanometrus bieza.^[33] Pat asākais metāla nazis ir robains, ja to aplūko ar pietiekami spēcīgu mikroskopu; kad obsidiāna asmeni pārbaudīja ar elektronu mikroskopa palīdzību, tā asmens bija ideāli gluds.^[34] Pētījumi, kas tika veikti ar grupu laboratorijas žurku, parādīja, ka griezumi, kas veikti ar obsidiāna asmeni, rada mazāk iekaisumu un granulētu audu pēc 7 dienām (lai gan pēc 21 dienas atšķirības konstatētas netika).^[35] Obsidiāna skalpeļus šobrīd var iegādāties dzīvnieku pētniecībā veicamajām ķirurģiskajām manipulācijām.^[36]

Obsidiāns tiek izmantots arī dekoratīviem mērķiem un kā dārgakmens. Tam ir atšķirīgs izskats atkarībā no tā, kā tā ir izcirsts: piemēram, vienā virzienā tas var izskatīties piķa melns, bet citā mirdzoši pelēks.

• Ģeoloģija. Doc. A. Indāna redakcijā. R:, Zvaigzne, 1979, 98. lpp.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Obsidiāns.