Anatolija

Anatolija (no grieķu: Ανατολία (Anatolía) — ‘saullēkta [zeme]’, ‘austrumi’^[1]; turku: Anadolu), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā. Vārds lietots jau kopš Jonijas laikiem (aptuveni 1000. gads p.m.ē.). Bizantiešu nosaukums Anatolikon, austrumu-, apzīmēja zemes uz austrumiem no Eiropas un no Bizantijas galvaspilsētas Konstantinopoles (tagadējā Stambula).^[2] Vārda etimoloģija apstiprina uzskatu, ka Anatolija ir pussala, kuru apskalo Melnā jūra un Vidusjūra, bet tās austrumos atrodas Tauru kalni.

Turku Anadolu cēlies no grieķu vārdiem, kas lietoti abos Bosfora krastos jau pirms Konstantinopoles nostiprināšanās. Turku tautas etimoloģijā vārda izcelsmi skaidro kā divu vārdu salikumu: ana — 'māte' un dolu — 'pilns'. Abu vārdu salikums nozīmē „mātes pilns” vai „pilns mātišķuma” un ir pamatā uzskatam pedagoģijā — mātes piens ir pamata devums vīrišķīgajai drosmei.^[3] Netulkojot tik tieši, šis jēdziens tiek skaidrots arī kā „pilsētu māte” un šāds skaidrojums, iespējams, cēlies pirms islāma ienākšanas, kad vienīgais Āzijā pazīstamais starptautiskais spēks bija Bizantijas impērija, kas bija pakļāvusi visu šo reģionu.