Odesa
Odesa (ukraiņu: Одеса) ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs. Visos pastāvēšanas laikos bijusi svarīga jūras osta. Kūrortpilsēta. Odesas rajona centrs.
| Odesa | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Одеса | |||
 | |||
| |||
  Odesa  Odesa | |||
| Koordinātas: 46°28′18″N 30°42′37″E / 46.47167°N 30.71028°E 30°42′37″E / 46.47167°N 30.71028°E | |||
| Valsts |  Ukraina | ||
| Apgabals | Odesas apgabals | ||
| Pirmoreiz minēta | 1415. gadā | ||
| Pilsēta no | 1794. gada | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 162,42 km2 | ||
| Augstums | 50 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 1 010 537 | ||
| • blīvums | 6 256,1/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 65000—65480 | ||
| Tālruņu kods | +380 48 | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Odesa Vikikrātuvē | |||
Odesai vēsturiski ir Dienvideiropas ostas pilsētas raksturs ar būtisku ebreju, armēņu, grieķu un citu tautu ietekmi pilsētas dzīvē. Tā visos laikos bijusi mūziķu, jūrnieku un kontrabandistu pilsēta. Slavena ar savu «Odesas humoru».
Sergejs Eizenšteins filmā "Bruņukuģis "Potjomkins"" ir padarījis slavenu vienu no Odesas arhitektūras elementiem - Potjomkina (kādreiz Rišeljē) kāpnes.
Arī mūsdienās Odesas ekonomika balstās uz ostām un tūrismu.[2] Šeit atrodas lielākais tirgus Austrumeiropā.[nepieciešama atsauce] Daudzām pilsētas leģendām apvīts Odesas rajons Moldavanka, bet pazīstamākā iela ir Deribasovskaja.
Vēsture
Viduslaikos mūsdienu Odesas vietā bija apdzīvota vieta un osta Hadžbeija, kas vairākkārt tika iznīcināta un atjaunota.
1794. gadā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II izdeva rīkojumu Hadžbeijā ierīkot ostu un pilsētu, lai nodrošinātu Krievijas ārējo tirdzniecību caur Melno jūru. Nosaukums "Odesa" pirmo reizi minēts 1795. gadā, bet oficiāls pilsētas pārdēvēšanas dokuments nav atrasts.
Pilsēta strauji auga, un 1894. gadā tā bija ceturtā lielākā Krievijas Impērijā (aiz Sanktpēterburgas, Maskavas un Varšavas).No 1816. līdz 1879. gadam Odesai bija brīvpilsētas statuss un raibs etniskais sastāvs. Krimas kara laikā pilsētu bombardēja angļu un franču kara flote.
19. gadsimta beigās 37 % Odesas iedzīvotāju bija ebreji. Ebreju grautiņu dēļ (1821, 1859, 1871, 1881, 1905) daudzi Odesas ebreji devās uz Palestīnu un tā kļuva par cionisma centru.1905. gada revolūcijas laikā ostā notika sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins".Pilsoņu kara laikā Odesu ieņēma Centrālās Radas karaspēks, tad franču karaspēks, Sarkanā armija, Baltā armija, līdz 1920. gadā atkal Sarkanā armija.
Otrā pasaules kara laikā par Odesu noritēja sīvas cīņas, un no 1941. līdz 1944. gadam tā bija rumāņu pārvaldītās Transnistrijas sastāvā.
Galerija
Odesas opera
de Rišeljē laukums
Odesas dzelzceļa stacija
Odesas iela
Cilvēki
Odesā dzimuši vai dzīvojuši:
- Anna Ahmatova - dzejniece.
- Īzaks Bābels - rakstnieks.
- Georgijs Gamovs - kodolfiziķis.
- Emīls Gilelss - pianists.
- Iļja Ilfs - rakstnieks.
- Svjatoslavs Rihters - pianists.
- Dāvids Oistrahs - vijolnieks.
- Leonīds Utjosovs - mūziķis.
- Mihails Žvaņeckis - humorists.
- Marija Ozols (dzimusi Ķurzēns, 1899—1950), latviešu bērnu ārste, Rīgas pilsētas bērnu slimnīcas direktore (1944). Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
- Vasīlijs Kļimenko (ukraiņu: Василь Клименко, dzimis 1868—1941), ukraiņu izcelsmes internists un infekcionists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odesa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- 2odessa.com
- Odessa Arhivēts 2014. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē.