Okupētā Japāna

Okupētā Japāna (japāņu: 連合国軍事占領下の日本, angļu: Japan under Allied Occupation) — periods Japānas vēsturē no 1945. līdz 1952. gadam, kad valsti pēc sakāves Otrajā pasaules karā okupēja sabiedroto spēki. Šī sabiedroto okupācija ir vienīgā reize Japānas vēsturē, kad Japānu ir iekarojušas citas valstis.^[1] Līdz ar Sanfrancisko miera līguma parakstīšanu 1951. gada 8. septembrī Japāna atjaunoja sevi kā līdzvērtīgu pasaules sabiedrības locekli un 1952. gada 28. aprīlī līdz ar līguma stāšanos spēkā atguva savu suverenitāti un okupācija beidzās.

大日本帝國 (1945–1947) 日本国 (1947–1952) Japānas Impērija (1945–1947) Japāna (1947–1952) Sabiedroto militāra okupācija ← 1945 – 1952 → Karogs Ģerbonis Okupētā Japāna: 1 — Japānas metropole, ASV okupēta. 2 — Taivāna, atdota Ķīnai. 3 — Dienvidsahalīna un Kuriļu salas, PSRS anektētas. 4 — Koreja, sadalīta padomju un amerikāņu okupācijas zonās. 5 — Kvantunas (Daliaņas) apgabals, PSRS okupēts, 1955. gadā atdots Ķīnai. 6 — Dienvidmandžūrijas dzelzceļš, atdots Ķīnai. 7 — Dienvidjūru mandāts, ASV okupēts. Pārvaldes centrs Tokija Valoda(s) japāņu, angļu Valdība Militāra okupācija, konstitucionālā monarhija Sabiedroto spēku virspavēlnieks  - 1945—1951 Daglass Makarturs  - 1951—1952 Metjū Ridžvejs Imperators  - 1945—1952 Šova Premjerministrs  - 1945 Naruhiko Higašikuni (pirmais)  - 1948–1952 Šigeru Jošida (pēdējais) Vēsturiskais laikmets Aukstais karš  - Japānas kapitulācija 1945. gada 2. septembrī  - Jaunā konstitūcija 1947. gada 3. maijā  - Okupācijas beigas 1952. gada 28. aprīlī Nauda jena