Japānas Impērija

Japānas Impērija (japāņu: 大日本帝國) bija valsts, kas pastāvēja no 1868. gada 3. janvāra, kad notika Meidzi restaurācija, līdz 1947. gada 3. maijam, kad pieņēma jaunu Japānas konstitūciju.[1] Tā ir mūsdienu Japānas priekštece.

大日本帝國
Japānas Impērija

 

1868 – 1947
 

FlagCoat of arms
KarogsĢerbonis
Himna
Kimi ga Yo (君が代)
Location of Impērija
Location of Impērija
Japānas Impērija tās maksimālās izplešanās laikā (1942):
  Japāna
  Kolonijas / Mandāti
  Satelītvalstis / Protektorāti / Okupētās teritorija
Pārvaldes centrsTokija
Valoda(s)japāņu (oficiālā)
Reliģijasintoisms
ValdībaAbsolūtā monarhija (1868–1889)
Konstitucionālā monarhija (1889–1947)
Imperators
 - 1868–1912Meidzi
 - 1912–1926Taišo
 - 1926–1947Šova
Premjerministrs
 - 1885–1888Ito Hirobumi (pirmais)
 - 1946–1947Šigeru Jošida (pēdējais)
LikumdevējsImpērijas parlaments (kopš 1889)
 - augšpalātaPēru palāta (1889–1947)
 - apakšpalātaPārstāvju palāta (kopš 1890)
Vēsture
 - Meidzi restaurācija1868. gada 3. janvārī
 - Japānas kapitulācija1945. gada 2. septembrī
 - Jaunā konstitūcija1947. gada 3. maijā
Platība
 - 19427 400 000 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1940. gadā105 200 000 
NaudaJena

Vēsture

Japānas salas ilgstoši bija izolētas no ārvalstu ietekmes, tomēr 1854. gadā valsts atvēra savas ostas ārvalstu tirdzniecības kuģiem. Valsti strauji reformēja un pēc dažām desmitgadēm tā jau spēja sacensties ar lielvalstīm. Otrā pasaules kara laikā Japānas Impērija karoja pret Sabiedroto spēkiem. Kara beigās valsts piedzīvoja sakāvi un okupāciju. Līdz ar jaunās konstitūcijas pieņemšanu impērija beidza pastāvēt.

Karogi

Atsauces

Ārējās saites