Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums. Sērūdeņradis ir bezkrāsaina, indīga gāze ar raksturīgu ļoti nepatīkamu puvušu olu smaku. Ūdenī šķīst samērā slikti, daudz labāk — etanolā.
| Sērūdeņradis | |
|---|---|
  Sērūdeņraža molekulas modelis un struktūrformula | |
| Citi nosaukumi | ūdeņraža sulfīds |
| CAS numurs | 7783-06-4 |
| Ķīmiskā formula | H2S |
| Molmasa | 34,082 g/mol |
| Blīvums | 1,363 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -82,30 °C |
| Viršanas temperatūra | -60,28 °C |
| Šķīdība ūdenī | 0,4 g/100 ml (20 °C temperatūrā) |
Iegūšana
Laboratorijā sērūdeņradi iegūst, iedarbojoties ar skābēm (sālsskābi) uz dzelzs sulfīdu FeS.
Molekulas uzbūve
Sērūdeņraža molekulai ir leņķiska forma, tādēļ tā ir polāra. Kaut arī sērūdeņradis savā ziņā ir ūdens analogs ar daudz smagākām molekulām, tam ir daudz vājāk izteikta spēja veidot ūdeņraža saites, nekā ūdenim, tādēļ H2S normālos apstākļos ir gāze.
Īpašības
Sašķidrinātam sērūdeņradim pašjonizācija ir niecīga, bet ūdens šķīdumos tas jonizējas diezgan labi un veido vāju skābi, ko sauc par sērūdeņražskābi. Sērūdeņražskābes sāļus sauc par sulfīdiem.
Sērūdeņradis ir spēcīgs reducētājs. Atkarībā no reakcijas apstākļiem, tas var oksidēties līdz sēram, sēra dioksīdam vai sērskābei. Gaisā sērūdeņradis deg ar zilu liesmu:
- 2H2S + ЗО2 → 2Н2О + 2SO2
Par 400 °C augstākā temperatūrā sērūdeņradis sāk sadalīties vienkāršās vielās — sērā un ūdeņradī.
Izmantošana
Sērūdeņradi izmanto medicīnā sērūdeņraža vannām.
Literatūra
- N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 331.—332. lpp.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sērūdeņradis |