Stārķu dzimta
Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta. Tā apvieno 19 sugas, kuras iedalītas 6 ģintīs.[1][2]
| Stārķu dzimta Ciconiidae (Gray, 1840) | |
|---|---|
.jpg) Melnie stārķi (Ciconia nigra) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Virskārta | Ūdensputnu klada (Aequornithes) |
| Kārta | Stārķveidīgie (Ciconiiformes) |
| Dzimta | Stārķu dzimta (Ciconiidae) |
 Stārķu dzimta Vikikrātuvē | |
Stārķu dzimtas putni ir sastopami gandrīz visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tie mājo sausākās biomās nekā to vieni no tuvākajiem radiniekiem gārņu dzimtas (Ardeidae) un ibisu dzimtas (Threskiornithidae) putni. Bet ir sugas, kas mājo purvos un mitrās, pārplūdušās vietās. Liela daļa stārķu dzimtas sugu ir gājputni. Trīs sugas ligzdo mērenā klimata joslā un ziemo tropos.[3] Viens no tiem ir baltais stārķis, kas ligzdo Eiropā, un tieši šis stārķis vecākiem "nes bērnus".
Latvijā sastopamas 2 stārķu dzimtas putnu sugas: baltais stārķis (Ciconia ciconia) un melnais stārķis (Ciconia nigra)[4]
Izskats un īpašības
Stārķu dzimtas sugām piemīt gan skaistums, gan neglītums. Dažas sugas elegantas un krāsainas, piemēram, seglknābja stārķis, bet dažas neglītas un biedējošas, kā lielais adjutants.[3] Tie ir liela auguma putni ar garām kājām, gariem kakliem un gariem, spēcīgiem knābjiem, kā arī tiem ir lieli, plati spārni. Marabū (Leptoptilos crumeniferus) spārnu plētums var sasniegt 4 metrus, līdz ar to, tas ir putns ar lielāko spārnu plētumu pasaulē.[5]
Viens no lielākajiem stārķu dzimtā ir seglknābja stārķis (Ephippiorhynchus senegalensis).[6] Tomēr tas ir visaugstākais, bet ne smagākais stārķis. Tā augstums sasniedz 150 cm, svars 7,5 kg.[7] Smagākās sugas ir jabiru (Jabiru mycteria), kas var svērt 8 kg,[8] marabū sasniedz vairāk kā 9 kg,[9] un lielais adjutants (Leptoptilos dubius) sver 8—11 kg.[10] Stārķu dzimtas putnu apspalvojumā nav dūnu, kādas toties ir, piemēram, gārņiem. Atšķirībā no daudziem citiem putniem stārķiem nav balsenes, tie pēc būtības ir mēmi putni. Tādēļ vokālai saziņai stārķi lieto knābja klakstināšanu.
Uzvedība
_female.jpg)
_head.jpg)
Lielākā daļa stārķu dzimtas putnu barojas ar vardēm, ķirzakām, rāpuļiem, zivīm, sliekām, maziem putniem un zīdītājiem, kas pamatā ir grauzēji. Stārķiem ir raksturīgi lidošanas laikā planēt, tādējādi taupot enerģiju. Stārķu dzimtas putnu ligzdas ir lielas un tiek izmantotas vairākus gadus pēc kārtas. Lielākās ligzdas var būt platākas par 2 metriem diametrā un augstākas par 3 metriem. Lielākā daļa veido monogāmus pārus, bet pāri bieži tiek izveidoti uz vienu sezonu. Pieķeršanās ligzdas vietai ir tikpat spēcīga kā pieķeršanās partnerim.
Klasifikācija
- Stārķu dzimta (Ciconiidae)
- ģints: Adjutanti (Leptoptilos)
- Lielais adjutants (Leptoptilos dubius)
- Marabū (Leptoptilos crumeniferus)
- Mazais adjutants (Leptoptilos javanicus)
- ģints: Jabiru (Jabiru)
- Jabiru (Jabiru mycteria)
- ģints: Melnkakla stārķi (Ephippiorhynchus)
- Melnkakla stārķis (Ephippiorhynchus asiaticus)
- Seglknābja stārķis (Ephippiorhynchus senegalensis)
- ģints: Spraugknābji (Anastomus)
- Āfrikas spraugknābis (Anastomus lamelligerus)
- Āzijas spraugknābis (Anastomus oscitans)
- ģints: Stārķi (Ciconia)
- Baltais stārķis (Ciconia ciconia)
- Bīskapstārķis (Ciconia episcopus)
- Džungļu stārķis (Ciconia stormi)
- Lietus stārķis (Ciconia abdimii)
- Maguari stārķis (Ciconia maguari)
- Melnais stārķis (Ciconia nigra)
- Melnknābja stārķis (Ciconia boyciana)
- ģints: Tropu stārķi (Mycteria)
- Amerikas stārķis (Mycteria americana)
- Āmrijstārķis (Mycteria ibis)
- Indijas stārķis (Mycteria leucocephala)
- Pelēkais stārķis (Mycteria cinerea)
- ģints: Adjutanti (Leptoptilos)
Atsauces
Ārējās saites
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stārķu dzimta |
- The Stork by Scott McDonald
- IBC: Storks (Ciconiidae) Arhivēts 2016. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē.
- Stārķu dzimta (Ciconiidae)