Strasbūra

Strasbūra
Strasbūra; Strasbourg
	pilsēta
	Strasbūras vecpilsēta
; Karogs	; Ģerbonis
	Strasbūra
	Koordinātas: 48°35′4″N 7°44′55″E / 48.58444°N 7.74861°E 7°44′55″E / 48.58444°N 7.74861°E
Valsts	Francija
Reģions	Elzasa
Departaments	Lejasreina
Dibināta	romiešu laikos
Citi nosaukumi	Schdroosburi (elzasiešu); Straßburg (vācu)
Administrācija
• Mērs	Rolāns Rjē
Platība
• sauszeme	78,26 km2
Maks. augstums	151 m
Min. augstums	132 m
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	291 313
• blīvums	3 488/km²
• urbānā teritorija	440 264
• aglomerācija	638 670
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Tālruņu kods	0388, 0390, 0368
Mājaslapa	strasbourg.eu
	Strasbūra Vikikrātuvē

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi, franču: Strasbourg), arī Strasburga^[2] (vācu: Straßburg) ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā. Elzasas vēsturiskā galvaspilsēta. Elzasas (Alsace) reģiona un Lejasreinas (Bas-Rhin) departamenta centrs. Vēsturiski pilsēta veidojusies un augusi franču un vācu kultūru savstarpējā mijiedarbībā.

Strasbūra ir Eiroparlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas mītnes vieta. Strasbūrā atrodas franču-vācu TV tīkla Arte galvenā mītne.

Vēsture

Strasbūra dibināta kā romiešu pilsēta Argentorāte (Argentoratum) romiešu Augšgermānijas (Germania Superior) provincē. 357. gadā pie Strasbūras notika Strasbūras kauja starp alemāņiem un romiešiem Juliāna vadībā. IV gadsimtā tā kļuva par arhibīskapijas centru. Sākot ar V gadsimtu Strasbūru iekaroja alemāņi, huņņi un, visbeidzot, franki, kuri nosauca pilsētu mūsdienu vārdā.

842. gadā Strasbūrā tika uzrakstīts Strasbūras zvērests, kurā pirmoreiz vēsturē bez latīņu un ģermāņu valodām parādās teksts franču valodā. 923. gadā Strasbūra nokļuva Svētās Romas impērijas sastāvā. 1332. gadā pilsētas iedzīvotāji gāza arhibīskapa varu un deklarēja Strasbūru par republiku. 1439. gadā pabeidza Strasbūras katedrāles būvi, kura tajā laikā bija augstākā celtne pasaulē.

16. gadsimtā Strasbūras brīvpilsētā izplatījās luterisms, kura piekritēji pilsētā nodibināja universitāti. Trīsdesmitgadu kara laikā Strasbūra deklarēja neitralitāti, tomēr 1681. gada septembrī to pēkšņā triecienā ieņēma Francijas karaļa Luija XIV spēki.

1697. gada Risvīkas miera līgums akceptēja Strasbūras iekļaušanu Francijā. Francijas hugenotu oficiālās vajāšanas tomēr netika attiecinātas uz Elzasu, tāpēc Strasbūrā turpināja pastāvēt protestantu universitāte. Tajā mācījās arī Gēte un Herders.

1792. gada 25. aprīlī Klods Žozefs Ružē de Lisls (Claude Joseph Rouget de Lisle) Strasbūrā radīja Marseljēzu.

Pēc 1870.—1871. gada Franču-prūšu kara Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu tika iekļauta Vācijas Impērijā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu bez plebiscīta tika iekļauta Francijā.

Kopš 1979. gada Strasbūra ir Eiroparlamenta mītnes vieta, kaut arī sesijas šeit notiek tikai vienu vai divas reizes mēnesī, bet visa ikdienas darbība notiek Briselē.

2000. gadā tika atklāts islāma radikāļu plāns uzspridzināt Strasbūras katedrāli.

Izglītība

EM Strasbourg Business School

Cilvēki

Strasbūrā dzimuši:

Žans Arps (Jean Arp, 1886-1966) - mākslinieks
Mehdi Baala (Mehdi Baala, 1978-) - vieglatlēts
Hanss Bēte (Hans Bethe, 1906-2005) - fiziķis
Makss Benze (Max Bense, 1910-1990) - filozofs
Sebastians Brants (Sebastian Brant, 1457-1521) - satīriķis
Gustavs Dorē (Gustave Doré, 1832-1883) - mākslinieks
Ludvigs I (Ludwig I, 1786-1868) - Bavārijas karalis
Marsels Marso (Marcel Marceau, 1923-) - mīms
Šarls Minhs (Charles Münch, 1891-1968) - diriģents
Johaness Taulers (Johannes Tauler, ap1300-1361) - teologs
Armando Teikseira (Armando Teixeira/Petit, 1976-) - futbolists
Emīls Valdteifels (Emile Waldteufel, 1837-1915) - komponists
Arsēns Vengers (Arsène Wenger, 1949-) - futbola treneris

Atsauces

= Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Strasbūra.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pilsētas mājaslapa (angliski)

[2]

[1]

Search