Aglomerācija

Šis raksts ir par pilsētu kopu. Par citām jēdziena aglomerācija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aglomerācija jeb pilsētkopa^[1] ir kompakts apdzīvoto vietu izvietojums, parasti tās ir viena liela un vairākas mazākas pilsētas, kuras atrodas visās pusēs lielās pilsētas tuvumā. Latvijā vienīgā lielā aglomerācija ir Rīgas aglomerācija, kur ap Rīgu ir izvietojušās vairākas pilsētas (Jūrmala, Jelgava, Olaine, Ogre, Salaspils, Ikšķile, Saulkrasti, Mārupe un daudzi ciemati).

Izšķir monocentriskās (viena liela un vairākas mazas pilsētas, piemēram, Rīgas, Maskavas aglomerācijas) un policentriskās aglomerācijas (vairākas lielas vai vidēji lielas pilsētas atrodas ļoti tuvu viena otrai un visas ir aptuveni vienādi lielas, piemēram, Reina — Rūra Vācijā).

Aglomerāciju veidošanās iemesli:

• Masu darba, mācību, sadzīves, kultūras un atpūtas braucieni (svārstmigrācija),
• 1,5-stundu pieejamība pa transporta koridoriem, autoceļiem, upēm,
• Regulāra elektrovilcienu, autobusu un kuģu satiksme,
• Tuvumā ir vismaz dažas pilsētas un tās atrodas netālu viena no otras.