Tuberkuloze
Tuberkuloze (latīņu: tuberculum — ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.[3] Slimība parasti skar plaušas, bet tā var arī uzbrukt centrālajai nervu sistēmai, limfrites sistēmai, asinsrites sistēmai, gremošanas orgānu sistēmai, kā arī kauliem, locītavām un pat ādai. Citas mikobaktērijas, kā piemēram Mycobacterium bovis, Mycobacterium africanum, Mycobacterium canetti un Mycobacterium microti var izraisīt tuberkulozi arī dzīvniekiem, bet no šīm baktērijām cilvēks nesaslimst tik bieži. Tuberkuloze izplatās pa gaisu, kad tuberkulozes slimnieks klepo, šķauda, runā vai spļauj, tādā veidā izplatot tuberkulozes baktērijas.[4] Slimības avots visbiežāk ir ar tuberkulozi slims cilvēks, tikai retos gadījumos tas var būt dzīvnieks. 2010. gadā no tuberkulozes nomira aptuveni 1,4 miljoni cilvēku.[4] Pēc šī rādītāja tā ir otra nāvējošākā infekcijas slimība pēc AIDS.[4]
| Tuberkuloze | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Phthisis, phthisis pulmonalis, "lielais baltais mēris" |
 | |
| Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā | |
| Specialitāte | Infekcijas slimība, pulmonoloģija |
| Simptomi | Hronisks klepus, drudzis, klepus ar asiņainām gļotām, svara zaudēšana |
| Cēloņi | Mycobacterium tuberculosis |
| Riska faktori | Smēķēšana, HIV/AIDS |
| Diagnostikas metode | Krūškurvja rentgens, mikrobu kultūra, tuberkulīna ādas tests, kvanteferons |
| Diferenciāldiagnoze | Pneimonija, histoplazmoze, sarkodioze, kokcidioidomikoze[1] |
| Profilakse | Riska grupu skrīnings, inficēto ārstēšana, vakcinācija ar Kalmē-Gerīna vīrusu |
| Ārstēšana | Antibiotikas |
| Biežums | 25% no populācijas (latentā tuberkuloze) |
| Nāves gadījumi | 1.5 miljoni (2020)[2] |
Latvijā saslimstība un mirstība ar tuberkulozi pamazām samazinās kopš 1998. gada. 1998. gadā ar tuberkulozi saslima 1729 cilvēki, bet nomira 343 cilvēki; 2015. gadā attiecīgi 621 un 79.[5]
Tuberkulozes vēsture
Slimība ir tikusi aprakstīta jau Senajā Ēģiptē. To darīja arī sengrieķu Hipokrats. 18. un 19. gadsimtā Rietumu pasaulē straujās rūpniecības un urbanizācijas dēļ tuberkuloze gandrīz sasniedza epidēmijas līmeni. Saslimšana ar tuberkulozi bija viens no izplatītākajiem nāves iemesliem līdz pat 20. gadsimta sākumam.
Tuberkulozes baktērijas atklāja vācu mikrobiologs Roberts Kohs. 1882. gadā viņš izdalīja tuberkulozes baktērijas, un par šīs slimības pētījumiem Kohs 1905. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
1950. gadu vidū uzsāka obligātu jaundzimušo vakcināciju ar BCG (Bacillus Calmette–Guérin) vakcīnu.
Tuberkulozes simptomi
Bieži tuberkuloze sāk izpausties palēnām. Simptomi sākumā ir gandrīz nemanāmi, bet, laikam ritot, tie kļūst izteiktāki. Raksturīgākie tuberkulozes simptomi ir šādi:[6]
Atsauces un piezīmes
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tuberkuloze.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Tuberkuloze» (latviski). Populārā medicīnas enciklopēdija.
- «Tuberkulozes vēsture» (latviski). tuberculosis.lv.