Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.[1] Izdala divas pasugas.[2]
| Tumšais ķauķītis Phylloscopus fuscatus (Blyth, 1842) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Ķauķīši (Phylloscopus) |
| Suga | Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls Ziemošanas areāls | |
 Tumšais ķauķītis Vikikrātuvē | |
Zinātniskais nosaukums Phylloscopus fuscatus atvasināts no sengrieķu un latīņu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, tumšais": Phyllon — lapa, scopus — pārmeklētājs un fuscatus — tumšais.[3]
Izplatība
Tumšais ķauķītis ir izteikts gājputns. Ligzdo Sibīrijas centrālajā un austrumu daļā, no Obas upes līdz Anadiras baseinam austrumos, Tomskas apgabalā, Krievijas Tālajos Austrumos, Mongolijā un Ķīnā. Ziemo Ķīnas dienvidos, Indijas ziemeļaustrumos un Indoķīnā.[4]
Rudens periodā tumšajam ķauķītim raksturīgi veikt klejojumus rietumu virzienā. Neskatoties uz ievērojamo attālumu, ap 3000 km, ķauķītis klejojumos sasniedz pat Rietumeiropu, Lielbritāniju ieskaitot. Tumšais ķauķītis mēdz ieklejot arī Ziemeļamerikā, sasniedzot Kaliforniju.[5][6]
Latvijā
Tumšajam ķauķītim Latvijā līdz šim bijuši seši novērojumi (Papē, Nagļos, Kolkā, Liepājā un Birzgales pagastā). Pirmais novērojums veikts 1995. gadā Papē. Gandrīz visi līdz šim veiktie novērojumi bijuši rudenī un tikai viens novērojums pavasarī — Nagļos 2003. gadā.[4] Latvijā novēroto īpatņu pasugas piederība nav noskaidrota. Teorētiski ticamākā iespēja, ka Eiropā ieceļo nominālā pasuga Phylloscopus fuscatus fuscatus, kas ligzdo areāla Krievijas daļā.[4]
Izskats
.jpg)
Tumšais ķauķītis ir vidēji liels, slaids ķauķītis ar smailu, smalku knābi, īsiem, noapaļotiem spārniem un īsu asti. Ķermeņa garums 11—12 cm, spārnu plētums 17—18 cm, svars 8,5—13,5 g.[7][8]
Apspalvojums mugurpusē vienkrāsaini pelēkbrūns ar viegli rudu muguras lejas daļu, apakšpusē gaišāk brūns vai pelēcīgi balts. Sejā izceļas gaišas, garas uzacis, kas no pieres līdz acīm ir baltas, bet aiz acs gaiši brūnas. Vasarā apspalvojums kopumā ir pelēcīgāks, bet rudenī pēc spalvu maiņas brūnāks, košāks. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni nedaudz zaļganāki nekā pieaugušie īpatņi.[8][9]
Uzvedība
Tumšais ķauķītis mājo taigā (galvenokārt lapegļu un priežu mežos[7]) un citos mežainos apvidos, purvus, mitras pļavas, krūmu biežņas un upju ielejas ieskaitot. Ļoti aktīvs un kustīgs putniņš, uzturas galvenokārt koku apakšējos zaros un krūmos. Kalnos sastopams līdz 3900 m virs jūras līmeņa.[5][8]
Barība
Tumšais ķauķītis barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem, olām un zirnekļiem, arī ar moluskiem un nelielos daudzumos ar ogām. Barību meklē gan uz zemes un augiem, gan ķer kukaiņus lidojumā.[5][7][8][9]
Ligzdošana
Ligzdošanas sezona ilgst no maija beigām līdz augusta vidum. Veido monogāmus pārus. Ligzdai lodveida forma ar ieeju augšpuses sānos. Vīta no zāles, sūnām, lapām un citām augu daļām. Atrodas uz zemes, paslēpta zem kuplāka augu cera, vai krūmu apakšējos zaros, līdz 70 cm augstumā no zemes.[5][9]
Dējumā 4—7 baltas olas ar dažiem tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst apmēram 12 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 2 nedēļu vecumā. Pēc izlidošanas uzturas ligzdas tuvumā vēl apmēram pusmēnesi.[5][9]
Sistemātika
Tumšajam ķauķītim ir 2 pasugas:[2]
- Phylloscopus fuscatus fuscatus — nominālpasuga, ligzdo no Sibīrijas centrālās daļas un austrumiem līdz Ķīnas ziemeļaustumiem un Mongolijas ziemeļos;
- Phylloscopus fuscatus robustus — ligzdo Ķīnas centrālās daļas ziemeļos.