Rietumeiropa
Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.[2]
Ziemeļeiropa
Rietumeiropa
Austrumeiropa
Dienvideiropa
Politiski un vēsturiski šis termins dažādos laikmetos ir krasi mainījies. Savā ģeogrāfiskajā pamatnozīmē Rietumeiropā ietilpst arī Spānija un Portugāle, bet Britu salas pēc ANO definīcijas tiek pieskaitītas Ziemeļeiropai.
Vēsture
Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma Rietumeiropā dominēja Romas Katoļu baznīcas ietekme, bet pēc kristīgās baznīcas reformācijas tā sašķēlās protestantiskajā ziemeļdaļā (Lielbritānija, Nīderlande) un katoliskajā dienviddaļā (Spānija, Francija). No 15. līdz 19. gadsimtam Rietumeiropas valstis kļuva par globālām koloniālajām lielvarām. 20. gadsimta sākumā saasinājās Rietumeiropas valstu pretrunas ar Centrālajām lielvalstīm, vēlāk ar Padomju Savienību.
Valstis
| Valsts | Galvaspilsēta |
|---|---|
.svg){kind=small} Francija | Parīze |
 Īrija | Dublina |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste | Londona |
 Nīderlande | Amsterdama |
 Beļģija | Brisele |
 Luksemburga | Luksemburga |
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumeiropa.
