Vasaras saulgrieži
Vasaras saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vislielākā deklinācija. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts. Vasaras saulgriežus sauc arī par vasaras saulstāvjiem[1][2] jeb solstīciju (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties'[3]), jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta, tāpat ēnu garums mainās ļoti lēni.
Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Vasaras saulgrieži ziemeļu puslodē ir 20., 21. vai 22. jūnijā un iezīmē astronomiskās vasaras sākumu.
Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Latviešiem tas ir Zāļu vakars un Jāņi.
Atsauces
🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchBaiba BražeLatvijaSpecial:RecentChangesEiropas SavienībaKarless PudždemonsE-klase2024. gada Pasaules čempionāts hokejāApvienoto Nāciju OrganizācijaRīgaNATOVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiEvika SiliņaVikipēdija:KontaktiOtrais pasaules karšLatvijas administratīvais iedalījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsMarija AntuaneteKrievijaBrīvības piemineklisLatvijas TelevīzijaSauleRaimonds PaulsLatvijas ezeru uzskaitījumsImants ZiedonisKaķisRaimonda Paula dziesmasZodiaksZemeRūdolfs BlaumanisI Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkiLucavsalaJānis CimzeRainisMeža pūceApvienotā KaralistePavasarisSaules sistēma