Ģenētiski pārveidots organisms
Ģenētiski pārveidots organisms[1] (ĢPO), arī ģenētiski modificēts organisms (ĢMO), ir jebkurš organisms, kura gēni ir mainīti, izmantojot gēnu inženierijas tehnoloģijas. ĢPO izmanto medikamentu ražošanā, kā arī ģenētiski modificētas pārtikas iegūšanā. Tie tiek plaši izmantoti arī zinātniskajos pētījumos.
Pirmie ģenētiski pārveidotie organismi bija peles. Tas tika paveikts 1974. gadā. Pirmie ģenētiski pārveidotie augi tika iegūti 1983. gadā. 2014. gadā aptuveni 181,5 miljonos ha lauksaimniecības zemēs visā pasaulē audzēja ģenētiski pārveidotus augus.[2] Visvairāk audzē ģenētiski pārveidotu soju. Nākamie izplatītākie ģenētiski pārveidotie kultūraugi ir kukurūza, kokvilna un rapsis. Pārtikas produktu tirdzniecība, kas iegūti no ģenētiski pārveidotiem dzīvniekiem, tika uzsākta 2013. gadā.[3] Līdz tam tos izmantoja galvenokārt dažādos zinātniskos pētījumos.
Eiropas Savienībā ir atļauts audzēt tikai ģenētiski pārveidotu kukurūzu MON810. Pēc platības, kurā tiek audzēta šī kukurūza, pārliecinoša līdere ir Spānija. Līdz 2012. gadam bija atļauts audzēt arī kartupeļus Amflora, bet sabiedrības pretestības dēļ tas tika pārtraukts.
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificētās pārtikas tirdzniecība sākās 1994. gadā, kad Calgene (Monsanto) sāka tirgot Flavr Savr kavētas nogatavošanās tomātus.[4][5] Lielākā daļa pārmaiņas līdz šim ir veiktas augu kultūrām, kurām raksturīgs liels tirgus pieprasījums, kā sojai, kukurūzai, rapsim un kokvilnai. Daudziem ģenētiski pārveidotajiem kultūraugiem ir izstrādāta rezistence pret patogēniem un herbicīdiem vai uzlabots uzturvielu daudzums salīdzinājumā ar nepārveidotām šķirnēm, piemēram, paaugstināts A vitamīna saturs zelta rīsos. 2013. gadā tika uzsākta arī pārtikas produktu tirdzniecība, kuri iegūti no ģenētiski pārveidotiem lauksaimniecības dzīvniekiem.[3]
Zinātnieki ir vienisprātis[6][7][8] par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ģenētiski pārveidotajām kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai,[9][10] tomēr tiek arī uzsvērts, ka katrs ģenētiski pārmainīts produkts ir jāpārbauda pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.[11][12] Neatkarīgi no tā sabiedrība joprojām neuzskata ģenētiski modificētu pārtiku par drošu,[13][14] kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektivitāte attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku.[15] Likumi par ģenētiski modificētas pārtikas apriti un uzraudzību dažādās valstīs atšķiras. Dažās tiek ieviesti aizliegumi vai regulas, kamēr citās šie produkti tiek atļauti, nosakot tiem dažādas pakāpes ierobežojumus.[16][17]
Sabiedrība vēl joprojām plaši diskutē par ģenētiski modificētas pārtikas drošību, tās regulēšanu, marķējumu, ietekmi uz vidi, izmantotajām pētniecības metodēm un to, ka uz atsevišķām ģenētiski pārveidotu augu sēklām tiek attiecinātas intelektuālā īpašuma tiesības, kuras pieder dažādām korporācijām.[18]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ģenētiski pārveidots organisms.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)