Kokvilna

Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem. No kokvilnas gatavo dažādus tekstilizstrādājumus. Tie ir ļoti izturīgi un lēni nodilst. Kokvilna sastāv gandrīz tikai no celulozes (91%).

Kokvilnas pogaļas

Izmantošana

Kokvilna ir viena no izplatītākajām šķiedrām pasaulē. No kokvilnas šķiedrām izgatavo dažādus tekstilizstrādājumus, sākot ar viegliem audumiem un beidzot ar smagiem buru audekliem un biezu velvetu. No tās izgatavo ne tikai apģērbu, bet arī palagus, dvieļus un paklājus. Kokvilna ir ļoti labi piemērota dažādu mājsaimniecības piederumu, piemēram, auklu un virvju, izgatavošanā. To izmanto arī rūpniecībā. Audumus izgatavo no garākajām kokvilnas šķiedrām, bet īsākās lieto vates un sprāgstvielu ražošanai (skatīt nitroceluloze). Izmanto arī dažādu kompozītmateriālu izgatavošanā, piemēram, riepu, plēves, lakas un banknošu ražošanā.[1]

Ieguve

Valstis, kurās visvairāk iegūst kokvilnu (tonnās)
VietaValsts201020122014
1  Ķīna5 970 0006 281 0006 532 000
2  Indija5 683 0006 071 0006 423 000
3  ASV3 941 7003 412 5503 553 000
4  Pakistāna1 869 0002 312 0002 308 000
5  Brazīlija973 4491 673 3371 524 103
6  Uzbekistāna1 136 120983 400849 000
7  Turcija816 705754 600697 000
8  Austrālija386 800473 497501 000
9  Turkmenistāna230 000295 000210 000
10  Meksika225 000195 000198 000
Avots: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija[2]

Kokvilnu visvairāk iegūst Ķīnā un Indijā (attiecīgi 6,5 un 6,4 miljonus tonnas 2014. gadā).[2] Nākamās lielākās kokvilnas audzētājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Pakistāna, Brazīlija, Uzbekistāna, Turcija un Austrālija. Tas ir nozīmīgs ienākumu avots daudzām Centrālāzijas un Dienvidrietumāzijas valstīs, kā arī Āfrikā. Piemēram, kokvilna veido 40% no Beninas kopējā eksporta apjoma.[3]

Ietekme uz vidi

Kokvilnas audzēšanas procesā izmanto ļoti daudzas ķīmiskās vielās, galvenokārt pesticīdus. 16% no pasaulē saražotajiem pesticīdiem izlieto kokvilnas lauku apstrādē.[1][4] Kokvilnas audzēšanai nepieciešams daudz ūdens. Līdz ar to tiek veikti plaši apūdeņošanas darbi. Kā negatīvu piemēru var minēt, 20. gadsimta vidū Padomju Savienības plānu Centrālāzijas republikās izvērst kokvilnas audzēšanu. No Amudarjas un Sirdarjas izraka kanālus, kas no upes tika novirzīti uz kokvilnas laukiem. Tā rezultātā Arāla jūra, kurā ieplūda šīs divas upes, lēnām izsīka. 1980. gadu beigās ūdens bija tika maz, ka Arāla jūra sadalījās divos ezeros.

Atsauces

Ārējās saites