Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS. Gēnu inženierijas metodes ļauj organismos ieviest jaunas īpašības, kuras līdz tam nebija iespējams iegūt selekcijas ceļā, kā arī efektīvāk kontrolēt jau iegūtās īpašības.[1]
Ģenētiski modificētās pārtikas tirdzniecība sākās 1994. gadā, kad Calgene (Monsanto) sāka tirgot Flavr Savr kavētas nogatavošanās tomātus.[2][3] Lielākā daļa pārveidojumu līdz šim ir veikti augu kultūrām ar lielu tirgus pieprasījumu — sojai, kukurūzai, rapsim un kokvilnai. Daudziem ģenētiski modificētiem kultūraugiem ir izstrādāta noturība pret patogēniem un herbicīdiem, kā arī uzlabots uzturvielu daudzums salīdzinājumā ar ģenētiski nepārveidotām šķirnēm. 2013. gadā tika uzsākta arī pārtikas produktu tirdzniecība, kuri iegūti no ģenētiski pārveidotiem lauksaimniecības dzīvniekiem.[4]
Zinātnieki ir vienisprātis[5][6][7][8][9][10][11] par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai,[12][13][14][15][16][17][18] tomēr tiek arī uzsvērts, ka katrs ĢM produkts ir jāpārbauda pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.[19][20][21] Neatkarīgi no tā, liela daļa sabiedrības joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu,[22][23][24][25] kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektivitāte attiecībā uz ĢM pārtiku.[26] Likumi par ĢM pārtikas apriti un uzraudzību dažādās valstīs atšķiras. Dažās tiek ieviesti aizliegumi vai regulas, kamēr citās šie produkti tiek atļauti, nosakot tiem dažādas pakāpes ierobežojumus.[27][28][29][30]
Sabiedrība vēl joprojām plaši diskutē par ĢM pārtikas drošību, tās regulēšanu, marķējumu, ietekmi uz vidi, izmantotajām pētniecības metodēm un to, ka uz atsevišķām ĢM augu sēklām tiek attiecinātas intelektuālā īpašuma tiesības, kuras pieder dažādām komercsabiedrībām.[31]
Definīcija
Ģenētiski modificētas pārtika, ĢM pārtika jeb ģenētiskās inženierijas ceļā iegūta pārtika ir pārtikas produkti, kas ražoti no organismiem, kuriem veiktas izmaiņas to DNS, izmantojot gēnu inženierijas metodes, kuras atšķiras no tradicionālās krustošanas un selekcijas.[19][32] ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) un Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) dod priekšroku terminam "gēnu inženieriju" salīdzinājumā ar terminu "ģenētiskā modificēšana" uzskatot to par daudz precīzāku; USDA arī definē, ka ģenētiskā modifikācija sevī ietver "ģenētiskās inženierijas vai citas tradicionālākas metodes."[33][34]
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju ģenētiski pārveidoti organismi (ĢPO) ir organismi (t.i., augi, dzīvnieki vai mikroorganismi), kuros ģenētiskais materiāls (DNS) ir izmainīts izmantojot metodes, kas nav dabiskā krustošana un/vai dabiskā krustmija. Šo tehnoloģiju bieži sauc par "mūsdienu biotehnoloģiju" jeb "gēnu tehnoloģiju" vai atsevišķos gadījumos par "rekombinanto DNS tehnoloģiju" vai vienkārši par "gēnu inženieriju'. Pārtikas produkti, kas ražoti no vai izmantojot ĢM organismus, bieži tiek dēvēti par ĢM pārtikas produktiem.[19]
Vēsture
Cilvēku virzītas ģenētiskās manipulācijas aizsākās ap 10 500 līdz 10 100 gadu p.m.ē.,[35] kad tika pieradināti pirmie augi un dzīvnieki, tādā veidā sekmējot mākslīgo selekciju. Selektīvās audzēšanas procesa laikā organismi ar vēlamajām iezīmēm (un tādējādi ar nepieciešamajiem gēniem) tika izmantoti nākamās paaudzes radīšanā, kamēr organismi, kuriem vēlamās iezīmes trūka, vairošanās iespēja tika apzināti ierobežota, kas kopumā ir ģenētisko modifikāciju pamats.[35][36] Iespēja veikt tiešas DNS modifikācijas sekmēja DNS atklāšana 20 gadsimta sākumā, kā arī dažādi sasniegumi ģenētisko metodžu pilnveidē 1970. gados.[37]
Ģenētiski pārveidotu mikroorganismu fermenti bija pirmie pārtikas ražošanā izmantotie ģenētiski pārveidoto organismu produkti. FDA tos apstiprināja 1988. gadā.[38] 1990. gadu sākumā tika apstiprināta rekombinanta himozīna izmantošana vairākās valstīs.[38][39] Siera ražošanā parasti izmantoja siera enzīmu kompleksu — himozīnu, ko ieguva no govs kuņģa gļotādas. Zinātnieki modificēja baktērijas, lai tās sintezētu himozīnu, kas recināja pienu un bija izmantojams siera un biezpiena ražošanā.[40]
1994. gadā izlaišanai tirgū apstiprināja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu — Flavr Savr tomātu.[2] Šo šķirni izstrādāja Calgene ieviešot taja pretpolāru gēnu, kas aizkavēja nogatavošanos.[41] 1995. gadā ASV apstiprināja audzēšanai Bacillus thuringiensis (Bt) kartupeļu šķirni, tādā veidā ieviešot tirgū pirmo pesticīdus sintezējošo augu kultūru.[42] Citi ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri saņema tirdzniecības atļauju 1995. gadā bija: rapsis, kam bija modificēts eļļas sastāvs, Bt kukurūza, kokvilna, kas bija izturīga pret herbicīdu bromoksinilu, Bt kokvilna, glifosāt toleranta soja, pret vīrusiem izturīgi kabači un vēl viena tomātu šķirne, kurai bija kavēta nogatavošanās.[2]
Līdz ar zelta rīsu radīšanu 2000. gadā, zinātnieki radīja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu ar palielinātu uzturvērtību.[43]
Līdz ar 2010. gadu, jau 29 valstīs atradās ĢM kultūru apstādījumi, no kuriem iegūto produkciju jau paredzēja realizēšanai gan vietējā, gan eksporta tirgū. Vēl 31 valsts bija devusi apstiprinājumu ĢM kultūru ievešanai.[44] 2011. gadā ASV bija vadošā ĢM pārtikas ražotāja un tajā laikā audzēja divdesmit piecas ĢM kultūraugu šķirnes, kas bija saņēmušas administratīvo pilnvaru to komercializācijai.[45] 2015. gadā 92% kukurūzas, 94% sojas un 94% kokvilnas, ko ražoja ASV, bija ģenētiski modificēta.[46]
2015. gadā AquAdvantage lasis kļuva par pirmo ģenētiski pārveidoto dzīvnieku, ko izmantoja pārtikā.[47] Šajā lasī tika izmainīts gēns, kas atbildēja par augšanas hormona regulāciju. Tas tika izdarīts aizvietojot lasī esošo gēnu ar Klusā okeāna Chinook lasī atrodamo gēnu un pievienojot šo gēnu pie promotera, ko ieguva no okeāna mencas, tādā veidā panākot, ka lasis auga visa gada garumā nevis tikai pavasara un vasaras laikā.[48]
2016. gada aprīlī izmantojot CRISPR gēnu inženierijas metodi modificētā sēne (Agaricus bisporus) saņēma de facto apstiprinājumu no ASV, pēc tam, kad USDA atzina, ka šim organismam nav nepieciešams veikt padziļinātas pārbaudes, kā tas ir darīts citiem ĢMO, jo gēnu rediģēšanas laikā sēnes genomā netika ieviests neviens DNS fragments, kurš būtu iegūts no kāda citas sugas organisma.[49]
Visplašāk audzētajās ĢM kultūras ir ieviesta herbicīdu tolerance. 2006. gadam dažas nezāļu sugas bija evolucionējušas un ieguvušas to pašu herbicīdu rezistenci, kura piemita ĢM kultūraugiem. Amaranthus palmeri ir nezāle, kas apstādījumos konkurē ar kokvilnu. Šī nezāle dabīgi sastopama ASV dienvidrietumos, bet izplatoties uz austrumiem jau 2006. gadā tika konstatēts, ka tā ir ieguvusi rezistenci pret glifosātu. Šī atklājuma brīdī kopš ĢM kokvilnas ieviešanas austrumu reģionos bija pagājuši mazāk kā 10 gadi.[50][51][52]
Process
ĢMO ir radīti un testēti laboratorijās ar mērķi iegūt vēlamās īpašības. Visizplatītākais pārveidojums ir vienu vai vairāku gēnu pievienošana genomam. Retākos gadījumos veic arī gēnu izņemšanu no genoma vai arī veic izmaiņas gēnu ekspresijā, attiecīgi paaugstinot, vai pazeminot to, vai arī veicot gēnu noklusēšanu (gene silencing), vai izmainot genomā esošā gēnu kopiju skaitu.[53]
Kad vēlamās īpašības ir iegūtas, organisma radītāji piesakās uz valsts apstiprinātiem lauka testiem. Lauka testi paredz ĢM augu gadījumā to kultivēšanu speciālās saimniecībās vai arī ja testus veic uz ĢM dzīvniekiem, tad tie tiek audzēti izolētās fermās. Ja lauka testi ir veiksmīgi, attiecīgā ĢMO radītājs var pieteikties atļaujas saņemšanai, lai varētu modificēto organismu audzēt un izplatīt. Līdz ar apstiprinājuma saņemšanu organismu (sēklas, spraudeņi, vaislas pāri utt.) var pārdot lauksaimniekiem, kuri tālāk jau uzsāk tā audzēšanu, pavairošanu un tirgošanu. Atsevišķos gadījos atļaujas saņemšana ļauj attiecīgo produktu tikai tirgot, bet ne pavairot.[53]
Pēc USDA datiem, kops 1985. gada tirgū vidēji parādās 800 jauni ģenētiski pārveidoti organismi, no kuriem iegūst pārtikas produktus. 2013. gadā tirgū parādījās vairāk kā 17 000 jaunu ĢMO, kuri jau bija saņēmuši atļauju to izplatīšanai.[54]
Veselība un drošība
Eiropas Komisija (EK), Amerikas Zinātnes Attīstības Asociācija (AAAS), Pasaules Veselības Organizācija (PVO), Amerikas Medicīnas Asociācija (AMA), Britu Karaliskā Biedrība (BRS), ASV Nacionālā Zinātnes akadēmija (ANZA) un daudzas citas starptautiskas organizācijas, un zinātniskā sabiedrība kopumā ir vienisprātis[5][6][7][8][9][10][11] par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai.[12][13][14][15][16][17][18] Tomēr pret ĢM produktiem tiek ievērota pastiprināta piesardzība un katrs jauns produkts tiek pārbaudīts pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.[19][20][21] Neatkarīgi no tā, liela daļa sabiedrības joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu,[22][23][24][25] kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektīvitāte[26] un dažādu nevalstisko organizāciju pret ĢMO vērstas kampaņas.