ASV Armija
ASV Armija jeb Savienoto Valstu Armija (angļu: United States Army) ir viena no piecām ASV Bruņoto spēku daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem. Tā ir galvenā bruņoto spēku daļa, kas atbild par sauszemes militārajām operācijām. Šī ir lielākā un vecākā ASV bruņoto spēku daļa. ASV Armiju izveidoja 1775. gada 14. jūnijā.[3] 2023. gadā ASV Armijai bija 452 689 cilvēku liels aktīvais personāls.[4]
| ASV Armija United States Army | |
|---|---|
 ASV armijas emblēma | |
| Dibināšanas gads | 1775. gada 14. jūnijā[1] |
| Štābs | Pentagons, Ārlingtonas apgabals, Virdžīnija |
| Vadība | |
| Augstākais virspavēlnieks |  Džo Baidens |
| ASV aizsardzības sekretārs |  Loids Ostins |
| Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks |  Rendijs Džordžs |
| Personālsastāvs | |
| Aktīvais sastāvs | 452 689 (2023) |
| Rezerves sastāvs | 176 968[2] |
| Saistītie raksti | |
| Vēsture | ASV militāro akciju uzskaitījums |
Vēsture
Armijas pirmsākumi
ASV armijas vēsture aizsākās 1775. gadā kā daļa no ASV bruņotajiem spēkiem. Armijas galvenais pienākums ir bijis cīnīties sauszemes karadarbībā un novērst ienaidnieku militāro okupāciju. Inženieru korpusam arī bija liela loma upju un ūdenskrātuvju kontrolēšanā Amerikas Savienotajās Valstīs. Kontinentālā armija tika dibināta, reaģējot uz nepieciešamību pēc profesionāliem karavīriem Amerikas Neatkarības karā, lai cīnītos pret iebrūkošo britu armiju.
Armija 19. gadsimtā
Amerikas pilsoņu karš
Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais karš ASV upuru skaita ziņā. Pēc tam, kad lielākā daļa vergu štatu, kas atrodas ASV dienvidos, izveidoja Konfederācijas valstis, Konfederācijas valstu armija, kuru vadīja bijušie ASV armijas virsnieki, mobilizēja lielu daļu dienvidu balto vīriešu. Amerikas Savienoto Valstu spēki ("Savienība" vai "Ziemeļi") izveidoja Savienības armiju, kas sastāv no neliela regulārās armijas vienību korpusa un liela brīvprātīgo vienību kopuma, kas izveidota no visiem ziemeļu un dienvidu štatiem, izņemot Dienvidkarolīnu.
Pirmos divus kara gadus konfederācijas spēkiem labi veicās kaujās, bet tie zaudēja kontroli pār robežas štatiem. [5] Konfederātiem bija priekšrocība aizstāvēt lielu teritoriju apgabalā, kurā slimības izraisīja divreiz vairāk nāves gadījumu nekā kaujas darbība. Savienības spēki īstenoja stratēģiju, kā sagrābt piekrasti, bloķēt ostas un pārņemt kontroli pār upju sistēmām. Līdz 1863. gadam konfederācija tika ekonomiski nožņaugta. Tās austrumu armijas cīnījās labi, bet rietumu armijas tika uzvarētas vienu pēc otra, līdz savienības spēki 1862. gadā ieņēma Ņūorleānu kopā ar rajoniem ap Tenesī upi. 1862. - 1863. gada Viksburgas kampaņā ģenerālis Uliss Grānts sagrāba Misisipi upi un nogrieza konfederātiem dienvidrietumu teritorijas. Grants pārņēma Savienības spēku vadību 1864. gadā un pēc virknes kauju ar ļoti smagiem zaudējumiem, viņam bija izdevies aplenkt ģenerāļa Roberts Lī spēkus Ričmondā, pa to laiku ģenerālis Viljams Šērmens sagrāba Atlantu un veica maršu cauri Džordžijai un Karolīnai. Konfederācijas galvaspilsēta tika pamesta 1865. gada aprīlī, un Lī pēc tam ar savu armiju padevās pie Apotomaksas tiesas nama. Visas pārējās konfederācijas armijas arī pārtrauca pretestību, un dažu mēnešu laikā padevās.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV Armija.- Oficiālā tīmekļa vietne
