Amerikas Valstu Konfederācija

11 Dienvidu štatu izveidota valstu savienība Amerikas pilsoņu kara laikā

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA), pazīstama arī kā Konfederācija (the Confederacy) jeb vienkārši "Dienvidi" (the South), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša federāla valsts, kas sastāvēja no 11 ASV dienvidu štatiem, kuros vēl joprojām pastāvēja verdzības sistēma. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā.

Amerikas Valstu Konfederācija
Confederate States of America
Amerikas Valstu Konfederācijas karogs Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze("Under God, our Vindicator (oficiālā kopš 1861.)
Deo vindice (latīņu valodā; tradicionālā)
Himna""God Save the South" "
Location of United States of America
Location of United States of America
GalvaspilsētaMontgomerī (līdz 1861. gada 29.maijam)
Ričmonda (līdz 1865. gada 2-3.aprīlim)
Denvila (līdz 1865. gada 10.aprīlim)
38°53′N 77°2′W / 38.883°N 77.033°W / 38.883; -77.033
Lielākā pilsēta Ņūorleāna (līdz 1862. gada 1. maijam)
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Valdība Konstitucionāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Džefersons Deiviss
 -  Viceprezidents Aleksandrs Stīvenss
Neatkarība1 no ASV 
 -  Deklarēta 1861. gada 4. februārī 
 -  Likvidēta 1865. gada 5. maijā 
Platība
 -  Kopā 1 995 392 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 1860. gadā 9,103,332 
Valūta Konfederācijas Štatu dolārs ($)vai (C$)
Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).

Vēsture

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)[1], Ārkanzasa (6. maijā)[2], Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km2, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

Konfederācijas štati

štatskarogsizstāšanās no ASViestāšanās KonfederācijāSavienības spēki ieņēmareintegrācija ASV
Dienvidkarolīna 20. decembris 18608. februāris 186118659. jūlijs 1868
Misisipi 9. janvāris 18618. februāris 1861186323. februāris 1870
Florida
10. janvāris 18618. februāris 1861186525. jūnijs 1868
Alabama 11. janvāris 18618. februāris 1861186513. jūlijs 1868
Džordžija 19. janvāris 18618. februāris 18611865pirmā reintegrācija 21. jūlijs 1868; otrā reintegrācija 15. jūlijs 1870
Luiziāna 26. janvāris 18618. februāris 186118639. jūlijs 1868
Teksasa 1. februāris 18612. marts 1861186530. marts 1870
Virdžīnija 17. aprīlis 18617. maijs 18611865 (Rietumvirdžīnija — 1861 год)26. janvāris 1870
Ārkanzasa 6. maijs 186118. maijs 1861186422. jūnijs 1868
Ziemeļkarolīna 20. maijs 186121. maijs 186118654. jūlijs 1868
Tenesī 8. jūnijs 18612. jūlijs 1861186324. jūlijs 1866
Misūri 31. oktobris 186128. novembris 18611861štats atradās savienības armijas kontrolē
Kentuki 20. novembris 186110. decembris 18611861štats atradās savienības armijas kontrolē
Arizona 6. marts 186114. februāris 18621862štats ASV sastāvā kopš 1912

Skatīt arī

Ārējās saites


Atsauces